Sulas saldējums, batuts un pleznas: bērnu izgudrojumi, kas 'dzīvo' vēl šodien

Patentu valde aicina 4. līdz 12. klašu skolēnus piedalīties konkursā "Radošais intelektuālis" un, iedrošinot bērnus un jauniešus radošām idejām, piedāvā apskatu par astoņiem bērnu izgudrojumiem, kurus izmantojam vēl šobaltdien.

"Jaunieši ir topošie izgudrotāji, dizaineri un uzņēmēji, iespējams, jau tagad kāds savā istabā, bēniņos vai pagrabā strādā pie kāda risinājuma, kas mainīs pasauli. Tāpēc zināšanām par intelektuālo īpašumu, kā pasargāt sevi un kā ievērot citu tiesības, jāveidojas iespējami agrāk," uzsver Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Vārds izgudrotājs cēlies no latīņu darbības vārda "invenire", izgudrot – atrast. Taču izgudrotājam ne vienmēr ir jābūt pieaugušajam, zinātniekam vai novatoru komandai lielā uzņēmumā. Izgudrot var jebkura vecuma cilvēki, īpaši bērni, ar savu neparasto skatījumu un redzējumu, var sniegt visai sabiedrībai labumu. Lūk, daži piemēri!

Vienpadsmit gadus vecais Frenks Epersons izgudroja to, ko mēs mūsdienās zinām kā sulas saldējumu. Bija ziemas vakars 1905. gadā, kad Frenks nolēma sajaukt maisījumu, kas satur limonādes pulveri un ūdeni. Vakarā viņš nejauši atstāja dzērienu ar visu maisāmo kociņu ārā. Maisījums sasala un radās pirmais sulas saldējums.

Tiesa, sava izgudrojuma biznesa potenciālu Epersons apjauta vien 1923. gadā, kad viņš vadīja savu sulu stendu izklaides parkā Oklendā, Kalifornijā. Viņa bērni arī ļoti iemīļoja šo gardumu, vienmēr lūdzot viņam "Pop's 'sicles" ("Pop" – angļu valodā tētis), tāpēc Epersons 1924. gadā pieteica patentu "Popsicle" – pirmajam "dzērienam uz kociņa".

Jau 1925. gadā viņš šo patentu un tiesības uz zīmola nosaukumu "Popsicle" pārdeva "Joe Lowe Company" Ņujorkā. Izrādījās, ka tas bija gudrs lēmums, jo autoratlīdzībā Epersons pirmajos gados nopelnīja vairāk nekā 60 miljonus ASV dolāru.

Džordžs Nīsens izgudroja pirmo batutu 1930. gadā, 16 gadu vecumā. Viņam šī ideja radās cirkā, redzot kā trapeces mākslinieki, noslēdzot uzstāšanos, piezemējas tīklā. Viņš izdomāja, ka pasākums būtu aizraujošāks, ja lēkāšana turpinātos ilgāk, un viņš sāka īstenot savu ideju vecāku garāžā. Sākotnējam izgudrojumam bija metāla rāmis un virs tā izstiepts audekls, taču vēlākos gados viņš pilnveidoja dizainu ar neilona audeklu, piešķirot tam lielāku atsperību.

Pirms elektrisko spuldzīšu virtenēm, Ziemassvētku eglītes rotāja ar svecēm. Sākotnēji cilvēki šaubījās par elektrisko spuldzīšu drošību, un tās bija arī ļoti dārgas. Tas bija līdz brīdim, kad Alberts Sadaka izgudroja daudz lētāku elektrisko lukturu versiju. Viņš izmantoja savu vecāku jauno apgaismojuma uzņēmumu, lai 1925. gadā sāktu ražošanu. Tagad Alberta izgudrojuma dēļ gaismas virtenes kļuvušas par Ziemassvētku tradīcijas neatņemamu sastāvdaļu.

1873. gadā Česteram Grīnvudam bija tikai 15 gadu, kad, kādu dienu slidojot, no aukstuma viņam sāka sāpēt ausis. Jaunietis pamēģināja ietīt galvu šallē, bet tas nepalīdzēja, tāpēc viņš nolēma meklēt labāku risinājumu. Grīnvuds izstrādāja stiepļu rāmi un palūdza viņa vecmāmiņai piešūt tam bebru ādas. Tā radās pirmie ausu sildītāji. Viņš patentēja izgudrojumu līdz 19 gadu vecumam un pat pārdeva tos karavīriem Pirmajā pasaules karā.

Džozefu Armandu Bombardjē vienmēr interesēja mehānika, un 1922. gadā, 15 gadu vecumā, viņš izgudroja sniega motociklu. Viņš uzmontēja automašīnas "Ford" modeļa "T" dzinēju uz kamanām ar četrām sliecēm, bet to aizmugurē – ar rokām darinātu propelleru. Sākotnējais modelis nobrauca pusjūdzi jeb 800 metrus pa sniegu un apstājās. Viņš turpināja pilnveidot izgudrojumu, līdz 1959. gadam izveidoja "Ski-Doo AKA" – pasaulē pirmo īpaši vieglo sniega motocikla modeli.

Trīs gadu vecumā Luiss Brails saslima ar smagu acu infekciju un kļuva akls. Gadiem ilgi viņš mēģināja izsekot uzrakstītajam velkot ar pirkstu pa burtu izcēlumiem lapās, taču uztvert tekstu bija grūti. Divpadsmit gados viņš uzzināja par klusās komunikācijas metodi, ko izmantoja Francijas militārpersonas. Vienkāršojot šo procesu, lasīt kļuva vieglāk. Pirmo reizi viņš prezentēja savu darbu 1924. gadā. Mūsdienās Braila rakstu izmanto neredzīgo kopienas visā pasaulē.

Pazīstamais rakstnieks un izgudrotājs Bendžamins Franklins izgudrotāja spējas atklāja jau bērnībā –18. gadsimta sākumā, 11 gadu vecumā. Peldot viņš saprata, ka būtu vieglāk nirt, palielinot roku un kāju atspēriena virsmu. No ovālas formas dēļiem viņš izgatavoja rokām un kājām piestiprināmas spuras, kas kļuva par aizsākumu mūsdienu nirēju pleznām.

10 gadu vecumā Katrīna Gregorija kādu dienu spēlējās ārā aukstumā. Viņas plaukstas no sala tik ļoti sāka sāpēt, ka viņa nolēma atrast veidu, kā ziemā tās sasildīt. 1994. gadā viņa izgudroja plaukstu cimdus: platas piedurknes ar caurumu īkšķim, kuras var valkāt zem cimdiem, lai pasargātu plaukstas no aukstuma. Viņa strādāja kopā ar mammu, lai īstenotu šo ideju, un tagad produkts tiek pārdots visā pasaulē.

Patentu valde ik gadu organizē konkursu skolēniem, kura mērķis ir attīstīt skolēnu radošumu, sekmēt skolēnu izpratni par intelektuālā īpašuma, jo īpaši rūpnieciskā īpašuma nozīmi un tā pielietojumu uzņēmējdarbībā, kā arī rosināt skolēnu zinātkāri un interesi par pētniecību, radošumu, uzņēmējdarbību un inovāciju.

Pieteikumus konkursam skolēni aicināti iesniegt līdz 2022. gada 20. oktobrim, pulksten 17. Iesniegto darbu vērtēšana notiks no 25. oktobra līdz 8. novembrim, savukārt laureātus izziņos 14. novembrī. Konkursu noslēgs laureātu apbalvošanas ceremonija, kas plānota 30. novembrī. Plašāk par konkursa norisi, noteikumiem un pieteikšanos lasi šeit.

Jau iepriekš Patentu valde rīkojusi konkursu "Radošais Intelektuālis", 2021. gadā tajā piedalījās rekordliels skolēnu skaits – 48 komandas dažādās vecuma grupās. Patentu valde konkursu organizē sadarbībā ar partneriem Valsts izglītības un satura centru, biedrību "Junior Achievmenet Latvia", Latvijas Profesionālo patentpilnvarnieku asociāciju un Intelektuālā īpašuma aizsardzības starptautiskās asociācijas (AIPPI) Latvijas Nacionālo grupu.