Karš Ukrainā, pandēmija un klimata izmaiņas – tās ir spīles, kurās nonākusi Eiropas enerģētiskā sistēma. Patērētāji netiek galā ar komunālo maksājumu straujo celšanos, neskatoties uz dažādajiem atbalsta mehānismiem, ko piedāvā valstis. Vēl pirms pašreizējās enerģētiskās krīzes katrs desmitais eiropietis nespēja apsildīt savu mājokli, bet 100 tūkstoši cilvēku mira pēc ilgstošas salšanas savās mājās. Kādus apmērus “enerģētiskā nabadzība” sasniegs Eiropā šoziem? Kāpēc ekonomistiem nepatīk politiķu vidū populārā subsīdiju ideja? Un kādos gadījumos auksti radiatori var kļūt par iemeslu nāvei?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
