To akcentē Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa, kura vada Onkoloģijas klīniku Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Viņa atzīst arī, ka onkoloģijā pastāv saistība starp finansējumu, vēža pacientu piecu gadu dzīvildzi, medikamentu pieejamību un mirstības rādītājiem.
Bet kā prioritāti krūts vēža kontekstā ārste nosauc agrīno diagnostiku un skrīningu. "Diemžēl Latvijā joprojām ir ļoti zema skrīninga aptvere, tas nozīmē, ka ne visas sievietes, kas saņem uzaicinājumu veikt bezmaksas mamogrāfiju, to izmanto. Šo iespēju izmanto tikai apmēram 45 procenti sieviešu, Covid-19 pandēmijas laikā tie bija 38 procenti. Mūsu mērķis, lai skrīninga aptvere būtu 99 procenti. Šeit ir svarīgs izglītojošais darbs gan ar sabiedrību, gan ģimenes ārstu praksēm. No šī gada jūlija ir ieviesta dubultā mamogrāfijas izmeklējuma kontrole, kad mamogrāfiju vērtē divi speciālisti, lai nepalaistu garām mazos audzējus. Lai veiksmīgāk pārraudzītu skrīninga procesu un palīdzētu ģimenes ārstiem, būtu jāveido atsevišķa skrīninga vienība jeb struktūra, kas koordinētu šo procesu," kā pirmo prioritāti nosauc ārste. Otrā ir ārstēšana. "Tajā mums trūkst inovatīvo medikamentu krūts vēža pacientēm. It īpaši, ja mēs runājam par metastātiskām pacientēm, kur slimība ir progresējusi. Pietrūkst jauno inovatīvo medikamentu, kas dotu iespēju pacientei dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk. Pasaulē daudz tiek domāts tieši par vēža pacienta dzīves kvalitāti.