Viena vietā divi mamogrāfijas izvērtēšanas speciālisti. Krūts vēža ārstēšanas uzlabošana

To akcentē Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa, kura vada Onkoloģijas klīniku Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Viņa atzīst arī, ka onkoloģijā pastāv saistība starp finansējumu, vēža pacientu piecu gadu dzīvildzi, medikamentu pieejamību un mirstības rādītājiem.

Bet kā prioritāti krūts vēža kontekstā ārste nosauc agrīno diagnostiku un skrīningu. "Diemžēl Latvijā joprojām ir ļoti zema skrīninga aptvere, tas nozīmē, ka ne visas sievietes, kas saņem uzaicinājumu veikt bezmaksas mamogrāfiju, to izmanto. Šo iespēju izmanto tikai apmēram 45 procenti sieviešu, Covid-19 pandēmijas laikā tie bija 38 procenti. Mūsu mērķis, lai skrīninga aptvere būtu 99 procenti. Šeit ir svarīgs izglītojošais darbs gan ar sabiedrību, gan ģimenes ārstu praksēm. No šī gada jūlija ir ieviesta dubultā mamogrāfijas izmeklējuma kontrole, kad mamogrāfiju vērtē divi speciālisti, lai nepalaistu garām mazos audzējus. Lai veiksmīgāk pārraudzītu skrīninga procesu un palīdzētu ģimenes ārstiem, būtu jāveido atsevišķa skrīninga vienība jeb struktūra, kas koordinētu šo procesu," kā pirmo prioritāti nosauc ārste. Otrā ir ārstēšana. "Tajā mums trūkst inovatīvo medikamentu krūts vēža pacientēm. It īpaši, ja mēs runājam par metastātiskām pacientēm, kur slimība ir progresējusi. Pietrūkst jauno inovatīvo medikamentu, kas dotu iespēju pacientei dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk. Pasaulē daudz tiek domāts tieši par vēža pacienta dzīves kvalitāti.

Trešā lieta, ko man gribētos uzsvērt, ir jautājums par krūts vēža pacienšu rehabilitāciju. No šī gada ir piešķirts valsts finansējums krūšu rekonstruktīvajām operācijām, lai mazinātu sekas pēc audzēja izņemšanas. Tas sievietei ir ļoti svarīgi gan no kosmētiskā aspekta, gan psiholoģiskā. Šajā gadā to jau ir izmantojušas 130 sievietes. Šo pakalpojumu var saņemt gan Rīgas austrumu slimnīcā, gan Paula Stradiņa slimnīcā. Krūts vēža pacientes rehabilitācija ietver pasākumu kompleksu sākot ar fizioterapiju pēc krūts operācijas, uztura speciālista ieteikumiem, psihologa un arī sociālā dienesta iesaisti. Bieži vien šī slimība nopietni maina visu sievietes dzīvi. Psiholoģiski ļoti nomācoša un bailes raisoša ir gan pati diagnoze, gan neziņa kā noritēs sarežģītais ārstēšanas process Psiholoģiskais atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs, bet, diemžēl, vēža pacientiem tas nav pieejams, jo trūkst gan speciālistu, gan arī finansējuma, lai to nodrošinātu bez maksas.""

Šogad ir sācis darboties "dzeltenais koridors", praktiski no gada sākuma, tomēr Geriņa-Bērziņa uzskata, ka "paies laiciņš, kamēr ģimenes ārsti "iestrādāsies"". "Praktiski tas darbojas līdzīgi kā "zaļais koridors", bāzēts uz tiem pašiem principiem. Tikai šajā gadījumā ātrāk pie speciālistiem tiek tie pacienti, kam vēzis ir atgriezies. Finansējums ir gan izmeklējumiem, gan speciālistu konsultācijām. Ja ir aizdomas par recidīvu, tad izmeklējumiem būtu jābūt veiktiem desmit dienu laikā, bet terapija būtu jāsāk 30 dienu laikā kopš aizdomām par slimības recidīvu," skaidro ārste.
Viņa nevar neko komentēt par vēža metodisko centru – tas ir Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra pārziņā, kamēr Geriņa-Bēriņa strādā Paula Stradiņa slimnīcā Onkoloģijas klīnikā, kas arī sniedz onkoloģisko pakalpojumu vairāk gan Daugavas rietumu krasta reģioniem. Tomēr, runājot par pacientu ceļiem, tie tiekot izstrādāti gan vēža metodiskā centra ietvaros, gan arī klīnikā "Stradiņos". "Domāju, ka galu galā šie pacientu ceļi būs vienoti un saistoši visām tām medicīnas iestādēm, kas sniedz onkoloģisko pakalpojumu. Pacienta ceļš ir vajadzīgs kā algoritms, lai mēs zinātu par pacientu virzību, lai pēc iespējas raitāk pacients nonāktu līdz ārstēšanai. Latvijai tas tikai atvieglinātu pacientu plūsmu un nodrošinātu raitāku pieeju terapijai. Pacienta ceļā svarīgs ir laiks, cik ātrā laikā kopš simptomu parādīšanās var tikt pie ģimenes ārsta, izmeklējumiem, speciālista, biopsijas un tās atbildes, visbeidzot ārstu konsīlija par tālāko ārstēšanas taktiku. Piemēram, krūts vēža gadījumā ārstēšanu sāk ar operāciju, vai arī ar sistēmisku terapiju. Ārstēšana būtu jāuzsāk divu līdz četru nedēļu laikā pēc diagnozes uzstādīšanas," min ārste.

Eiropas pētījumos ir pierādīta izteikta korelācija starp medikamentu pieejamību un vēža pacientu dzīvildzi. Onkoloģe vērš uzmanību: "Ja pacientēm mums ir iespēja iedot jaunāko terapiju, kas pēc vadlīnijām ir pierādīta visefektīvākā, tad šīs pacientes dzīvo ilgāk. Latvijā šī dzīvildze ir par 12 procentiem zemāka nekā vidēji Eiropas savienības valstīs. Tas nozīmē, ka Latvijas sievietēm iespēja nodzīvot šos piecus gadus ir par 12 procentiem mazāka nekā tas būtu ES pacientēm! Ja salīdzina, piemēram, ar Skandināviju, atšķirība ir pat 21 procents. Ja mums būtu labāka pieejamība jaunākiem medikamentiem, kas pēc vadlīnijām ir gan pirmajā līnijā, sievietēm ar sākotnēju krūts vēzi, gan jau ar izplatītu krūts vēzi, tad, protams, šie mirstības rādītāji būtu labāki nekā pašreiz. Tie ir nopietnu pētījumu dati, kurus nevar neņemt vērā."

Latvijā mirstība no vēža ir augstāka par pārējām Baltijas valstīm, nerunājot par citām Eiropas valstīm. "Ja kaut kur mēs ieņemam pirmo vietu, tad mirstības ziņā no vēža, tai skaitā arī krūts vēža. Savukārt medikamentu pieejamības ziņā mēs esam pēdējā vietā starp Baltijas valstīm, bet starp Eiropas valstīm dalām šo pēdējo vietu ar Rumāniju. Mūsu valstī medikamentu kompensācijas sistēma ir ļoti smagnēja. Bieži vien paiet pieci līdz septiņi gadi, līdz inovatīvais medikaments ir sagaidījis savu kompensācijas rindu, bet, piemēram, Vācijā jauno medikamentu pieejamība ārstēšanā tiek nodrošināta mēneša pusotra mēneša laikā. Stāvot garajā rindā uz kompensāciju, bieži vien šajos piecos gados vadlīnijās jau ir pilnīgi cits medikaments pie konkrētās indikācijas, kas ir efektīgāks. Šeit ir jautājums, cik fleksibla ir medikamentu kompensācijas sistēma Latvijā, lai mēs nevis vilktos nopakaļus, bet ietu līdzi Eiropas līmenim. Mēs gribētu, lai speciālistu iesaiste būtu lielāka sastādot nepieciešamo pretvēža kompensējamo zāļu sarakstu."

Labā ziņa – šogad piešķirti 20 miljoni tikai medikamentiem. "Latvijā tik liela summa nekad nav bijusi piešķirta zālēm vēža pacientiem. Tas, protams, ir ļoti labi, bet ar šo piešķirto finansējumu, inovatīvo terapiju mēs varam nodrošināt tikai vienai ceturtdaļai pacientu, tai skaitā krūts vēža pacientēm. Bet pārējiem 75 līdz 80 procentiem inovatīvā terapija nav pieejama. Un tad šo robu mēģina aizpildīt dažādas labdarības organizācijas kā, piemēram, Ziedot.lv. Pateicoties šo organizāciju saziedotajai naudai, nelielai daļai krūts vēža pacienšu izdodas dzīvot ilgāk. Bet labdarības organizācijas nevar "aizlāpīt" mūsu valsts medicīnas sistēmas nepilnības caurumus. Finansējums zālēm ir jāplāno ar ikgadēju pieaugumu, domājot gan kur to papildus iegūt, gan sekot līdzi, lai atbilstoši tas tiktu izlietots," vērtē speciāliste, piebilstot, ka, ņemot vērā gan politiskos, gan ekonomiskos notikumus pasaulē, nākamais gads rada zināmas bažas vai tas negatīvi neietekmēs pretvēža terapijas pieejamību Latvijas pacientiem.