Upura vainošana emocionālās vardarbības kontekstā – plašā kampaņā runās par tās izskaušanu

Emocionālā vardarbība ir viens no nepietiekami apzinātiem un grūti identificējamiem vardarbības veidiem, jo tai nav redzamu fizisku seku.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija emocionālās vardarbības kontekstā visā Eiropas Savienībā (ES) ir pasliktinājusies. Saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) 2020. gadā veikto pētījumu 27 ES valstīs kopā 74% aptaujāto psiholoģiskā/emocionālā atbalsta sniedzēju atzina, ka pandēmijas laikā pieprasījums pēc šāda atbalsta ir pieaudzis. Kā zināms, vardarbībai nav brīvdienu vai svētku dienu, tādēļ, tuvojoties svētku laikam un iespējamiem atkārtotiem pandēmijas ierobežojumiem, informācija par atbalsta un palīdzības iespējām vardarbības gadījumos ir īpaši aktuāla.

"Ir divi iemesli, kāpēc par emocionālo vardarbību neziņo un nerunā. Pirmais – bieži vardarbības upuri to neatpazīst. Sabiedrībā diemžēl pastāv vardarbības formas, kas tiek nepamatoti normalizētas, piemēram, iedunkāšana vai stipra sagrābšana aiz rokas netiek uztverta kā fiziska vardarbība, kā arī kontrolēšana, iebiedēšana, manipulēšana netiek atpazīta kā emocionālā vardarbība. Vardarbība nekādā formā nav uzskatāma par normālu vai attaisnojamu.

Otrais – neziņošana par vardarbību notiek arī dažādu stereotipu dēļ, piemēram, sievietes baidās, ka tas var būt par pamatu bērnu atņemšanai, kā arī ziņošana varētu izpausties ar kaunināšanu vai bailēm, ka cilvēki neticēs. Vīrieši mēdz neziņot, jo baidās no sabiedrības nosodījuma, kas varētu izpausties caur pieņēmumiem par to, kādam jābūt vīrietim un ko no viņa sagaida. Vai arī gluži vienkārši aiz nezināšanas, kur vērsties pēc palīdzības. Tādēļ īpaši būtiski ir veicināt sabiedrības izpratni par emocionālo vardarbību," sabiedrībā valdošos stereotipus emocionālās vardarbības jautājumos un temata aktualizācijas nozīmīgumu akcentē biedrības "Skalbes" direktors Raivo Vilcāns.

Kampaņas laikā dažādos veidos tiks īpaši aktualizēta emocionālās vardarbības problēma ģimenē, tās izpausmes, sekas, vienlaikus informējot par pieejamo valsts atbalstu tiem, kuri cieš vai ir cietuši no emocionālās vardarbības ģimenē, kā arī par pieejamo atbalstu vardarbības veicējiem, lai mainītu šādu uzvedību.

"Labklājības ministrija kampaņas laikā ne tikai aktualizēs problēmas klātbūtni sabiedrībā, akcentējot emocionālās vardarbības ģimenē kluso un uzreiz nepamanāmo dabu, bet arī aicinās spert pirmo soli uz emocionālās vardarbības atpazīšanu un pārtraukšanu, vēršoties pēc atbalsta un palīdzības," kampaņas galvenos uzdevumus skaidro ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.

Tolerances līmenis pret jebkura veida vardarbību ir cieši saistīts ar personīgo izpratni par konkrēto vardarbības veidu. Emocionālās vardarbības kontekstā sabiedrībā izplatīta ir upura vainošana attiecīgajā situācijā, kas liecina par emocionālās vardarbības fenomena nepietiekamo izpratni, kas ietekmē emocionālās vardarbības atpazīšanu un vēršanos pēc atbalsta un palīdzības šādos gadījumos.

Labklājības ministrijas tīmekļvietnē ir iespējams iepazīties ar informāciju par emocionālās vardarbības pazīmēm, kā arī atrast sev piemērotāko veidu atbalsta un palīdzības saņemšanai. Labklājības ministrija aicina – sper pirmo soli un vērsies pēc palīdzības!

Ja esi cietis no emocionālās vardarbības, neklusē, bet rīkojies – vērsies pēc palīdzības!

116123 – diennakts bezmaksas krīžu tālrunis;

116006 -–bezmaksas atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem, katru dienu no pulksten 12 līdz 22, kā arī iespējams sazināties čata platformā – mājaslapā www.cietusajiem.lv.

Plašāka informāciju par emocionālās vardarbības atpazīšanu, atbalsta un palīdzības iespējām iegūstama:

Vēršoties savas pašvaldības sociālajā dienestā;

Krīžu un konsultāciju centrā "Skalbes";

Informācija un atbalsts noziegumos cietušajiem www.cietusajiem.lv;

Resursu centrā sievietēm "Marta";

Centrā "Dardedze".