Apbalvojumi nestrādā! Domātāja Alfija Kona ieteikumi, kā motivēt bērnu mācīties

Par iekšējo motivāciju mēs reti kad aizdomājamies. Tās ir mūsu patiesās vēlmes, un, lai izskaidrotu savu stāvokli, ir pietiekami ar vienu vārdu – "gribās". Bērni ar prieku klausās iemīļotās grupas mūziku, kaut ko veido paši savām rokām vai lasa piedzīvojumu žanra grāmatas, un tas tādēļ, ka viņiem patīk to darīt.

Ārējā motivācija mēdz būt dažāda – no kabatas naudas apmēra līdz atzīmēm skolā. To var raksturot ar frāzi: "Izdari, lūk, tā – un dabūsi, lūk, to!"

Amerikāņu altruisma pētnieks, domātājs, progresīvās izglītības atbalstītājs un vairāku tradicionālo metožu kritiķis Alfijs Kons savā grāmatā "Sods ar atlīdzību", uz ko atsaucas portāls "Psychology Today", par dažāda veida apbalvošanu brīdina ne tikai vecākus, bet arī pedagogus. Kāds no vecākiem bērnam par labu mācīšanos apsola zoodārza apmeklējumu, citi pērk gadžetus vai pat maksā naudu. Problēma ir tāda, ka tas nestrādā: skolēns mācās tikpat slikti, turklāt viņš vēl ir apvainojies, ka nav saņēmis to, kas viņam apsolīts, uzsver Kons.

Skolotāji cenšas motivēt ar šķietami daudz cēlākiem veidiem: ievieš dažādus titulus (mēneša labākais skolēns), labākajiem dod atlaides. Visbiežāk tas notiek aptuveni šādi: par mēneša labāko skolēnu kļūst viens un tas pats bērns, bet atlaides tiek piešķirtas ļoti šauram skolēnu lokam, kura sastāvs tā arī nekad nemainās. Pārējie vienkārši jūtas kā neveiksminieki.

Kad mēs sakām: "Izdari, lūk, to – un saņemsi, lūk, to!", bērns sākumā šo vēstījumu uztver ar entuziasmu. Kopā ar to viņā nostrādā pašsaglabāšanās instinkts. Bērns sāk meklēt nevis radošus veidus problēmas risināšanai, bet gan visdrošākos un īsākos.

Kā uzsver Kons, ārējā motivācija var lieliski darboties, bet tikai kopā ar iekšējo motivāciju. Pati par sevi ārējā motivācija nevirza uz priekšu, bet piespiež rīkoties tā, lai ātrāk saņemtu to, ko vēlas, nolādot to, ko dari tā dēļ.

Kons iedala trīs faktorus, kuri ietekmē motivāciju:

Atgriezt motivāciju mācīties – tas ir ilgs process, un panākumi galvenokārt ir atkarīgi no vecākiem. Pieaugušajiem visupirms vajadzētu aizdomāties par šīm trim lietām: saturs, sadarbība un brīva izvēle.

Saturs. Kad bērns neizpilda kādu mūsu prasību, mēs meklējam veidus, kā ietekmēt viņa uzvedību. Sāc ar pavisam ko citu: aizdomājies, cik saprātīga ir tava prasība. Droši vien, nenotiks nekas briesmīgs, ja bērns fizikā nesaņems tikai augstākās atzīmes. Un prasību "netrokšņot" bērni ignorē nevis tāpēc, ka viņi ir nepaklausīgi, bet gan sava vecuma psiholoģisko īpatnību dēļ.

Sadarbība. Diemžēl, daudziem vecākiem šis vārds nav pazīstams komunikācijas ar bērnu kontekstā. Bet, – jo vecāki kļūst tavi bērni, jo biežāk tev vajadzētu pierast pie sadarbības. Apspriest, paskaidrot, kopā būvēt plānus. Pamēģini parunāt ar bērnu kā ar pieaugušu cilvēku. Nevajag nicīgi uztvert 15 gadus veca pusaudža vēlmi kļūt par kosmosa pētnieku. Mierīgi paskaidro, kādēļ tu to uzskati par maz reālu iespēju. Iespējams, tavos vārdos dēls atradīs iekšējo motivāciju savai izaugsmei.

Veikt korekcijas bērna iekšējā motivācijā nav vienkārši, tomēr darbs šajā virzienā var sniegt labus augļus, uzsver Kons.

Iemācies pieņemt savu bērnu. Piemēram, tev var nepatikt meitas jaunais imidžs, taču tev tas ir jāpieņem. Citiem vārdiem sakot, runa ir nevis par izdabāšanu, bet gan sapratni.

Parunājieties no sirds. Ja ar savu bērnu esi pietiekami tuvi, iesākumā vienkārši parunājieties. Pavaicā, kas viņu interesē un kādas problēmas viņam rodas mācību procesā. Kopā centieties rast izeju konkrētajai situācijai.

Palīdzi bērnam tikt skaidrībā, ko darīt lielajā dzīvē. Dažreiz iekšējā motivācija nav tādēļ, ka bērns nesaprot, kāpēc vispār ir vajadzīgas šīs visas formulas, bezgalīgie likumi un teorijas. Ir svarīgi tikt skaidrībā, ko bērns vēlētos darīt pēc skolas pabeigšanas. To var palīdzēt saprast gan garas sarunas ar vecākiem, gan konsultācijas pie karjeras speciālistiem, kā arī grāmatas pusaudžiem.

Veido mācību procesu atbilstoši bērna vaļaspriekiem. Mācībās vajadzētu censties savienot bērna patiesās intereses (iekšējo motivāciju) ar priekšmetiem skolā. Kā norāda Kons, tiesa, šis process ir individuāls un prasa lielāku uzmanību no pašiem vecākiem. Piemēram, mācīties angļu valodu ir iespējams, skatoties filmas. Bet pusaudzi, kurš dievina datorspēles, ļoti iespējams aizraus programmēšana un zinātnes, kas ar to saistītas.

"Izvilkt" no bērna šo iekšējo motivāciju – lūk, šis ir galvenais uzdevums! Taču jutīgiem, domājošiem un patiesi ieinteresētiem vecākiem tā nekļūs par problēmu, uzskata Kons.