Tuvojoties "Melnās Piektdienas" (Black Friday) atlaižu laikam, iedzīvotāji nereti kārotās preces izvēlas iegādāties internetā. Pēdējo divu gadu laikā palielinājies iedzīvotāju skaits, kas veic pirkumus vai pasūtījumus interneta veikalā – pašlaik jau 61,7 procenti Latvijas iedzīvotāju ir iepirkušies internetā. Šajā laikā parasti ļoti aktivizējas arī krāpnieki, kuri pastāvīgi izdomā jaunus veidus, kā apkrāpt interneta veikalu pircējus. "Luminor" e-komercijas un karšu risinājumu daļas vadītājs Viktors Saulītis skaidro, kam jāpievērš uzmanība, lai neiekristu krāpnieku nagos.
Interneta krāpnieki savas digitālās prasmes nepārtraukti pilnveido, un viņiem vairs nesagādā problēmas uzticama izskata interneta veikala un tā logo, sociālo mediju vietnes vai reklāmas izveidošana. Arvien populārāki kļūst krāpšanas gadījumi, kad noziedznieki, izveidojot iecienītu apģērbu zīmolu tālākpārdošanas viltus mājaslapas, pirkuma apmaksas brīdī lūdz pircēju ievadīt internetbankas vai karšu datus šim mērķim izveidotā viltus bankas mājaslapā, tādejādi iegūstot piekļuvi upura bankas kontā esošiem līdzekļiem. Pieaug arī krāpšanas gadījumu skaits sociālajos medijos, kur pircēji tiek aicināti noklikšķināt uz ieraksta par kādas balvas izlozi, taču aiz piedāvājuma patiesībā slēpjas programmatūra, kas nozog bankas datus.
"Īpaša uzmanība jāpievērš ļoti dārgu luksusa preču vai elektroierīču, piemēram, rotaslietu, pulksteņu, viedtālruņu vai ekskluzīvu smaržu piedāvājumiem par daudz zemāku cenu nekā ierasts. Ja prece, kas maksā 1000 eiro, tiek pārdota par 200 eiro, pircējam būtu jāievēro īpaša piesardzība un rūpīgi jāizvērtē pārdevēja izcelsme. Vienmēr ir vērts atcerēties vienkāršu patiesību – tas, kas izskatās neticami izdevīgs, pat lielo atlaižu laikā tāds var nebūt, un lielākoties tā arī ir. Iepērkoties internetā, jābūt ļoti uzmanīgam un vairākkārt jāpārliecinās, vai interneta veikals, kurā jūs iepērkaties un ievadiet prasītos bankas datus, ir reāls un uzticams pakalpojumu sniedzējs. Šādos gadījumos ieteicams izmantot tikai šim mērķim īpaši paredzētu maksājumu karti, kurā atrodas tikai konkrētajam pirkumam nepieciešamā summa. Tādā veidā ir iespējams samazināt risku zaudēt ievērojamu naudas summu," iesaka Saulītis.
10 ieteikumi, kam pievērst uzmanību, lai pasargātu sevi no krāpniekiem, iepērkoties internetā:
- Tīmekļa adrese izskatās maldinoša – atdarina kādu zināmu preci, ražotāju vai pārdevēju.
- Tīmekļa adrese nesatur drošas pārlūkošanas simbolu un tā nesākas ar https, bet gan ar http. "S" nozīmē "secure" jeb drošs. Vai tā ietver vairākus punktus un neierastas domēna adreses, piemēram, con.su.club,
- Vietne pārdod preces, bet nav to oficiālais izplatītājs.
- Interneta vietnē ir vairākas kļūdas – nevar atvērt citas lapas saites, nestrādā "pogas", kā arī redzamas vizuālas kļūdas tekstos. Turklāt nestrādā saites uz interneta veikala sociālo tīklu kontiem – nereti mājaslapās tiek ievietotas tikai sociālo tīklu ikonas, bet reāli šādi konti nemaz neeksistē.
- Trūkst vai neeksistē kontaktu sadaļas, vai norādītie kontakti realitātē neeksistē. Tāpat veikala kontakti/ adrese ir trešās valsts jurisdikcijā/zemo nodokļu zonā.
- Saite ir bijusi saistīta ar kiberdrošības uzbrukumiem vai datorvīrusiem. To var noskaidrot dažādos reputācijas pārbaudes rīkos, piemēram, "Google Safe Browsing", "Google Transparency Report" vai "talosintelligence.com".
- Neatvērt saiti uz interneta veikalu, ko negaidīti atsūta draugs vai paziņa ar tekstu, kas nav raksturīgs viņa ikdienas sarakstei.
- Nav papildu informācijas par precēm, trūkst vai nav reālu klientu atsauksmju par veikalu citos avotos vai sociālajos tīklos, un šīs atsauksmes ir jaunas un pārspīlēti labas. Tāpat jābūt uzmanīgiem, ja atsauksmes par veikalu ir pārāk vienveidīgas un ir acīmredzams, ka radītas mākslīgi.
- Nav atrunāti konkrēti interneta veikala noteikumi, piegādes, naudas atmaksas vai citi svarīgi nosacījumi. Tāpat jābūt uzmanīgiem, ja interneta veikala noteikumi ir neloģiski vai nesamērīgi labi pircējam.
- Ja interneta vietnes apskates laikā izlec reklāmas baneri, kas aicina saņemt papildu atlaides, vinnestu loterijā vai jebkādā citā veidā aicina ievadīt savus personīgos datus.
Tāpat krāpnieki kļūst aizvien prasmīgāki un šķietami uzticamās interneta vietnēs ir iemācījušies attēlot arī "Verified by Visa" un "Mastercard Secure Code" drošības sertifikātus, kā arī pievieno citus elementus, kas sarežģī šo vietņu atšķiršanu no uzticamiem interneta veikaliem.
Lielu atlaižu laikā cilvēki steidz iegādāties arī dažādas biļetes, un līdz ar to krāpnieki vilto arī biļešu iegādes platformas. Šajā gadījumā tiek piedāvātas lielas atlaides biļetēm uz kultūras un izklaides pasākumiem, kuru norise paredzēta pēc salīdzinoši ilga laika. Iegādājoties biļeti, pircējs nereti nepārbauda, vai pasākuma norise konkrētajā datumā patiešām ir paredzēta, un krāpšanu atklāj tikai tad, kad paredzētais apmeklējuma datums tuvojas.
Ja tomēr esi kļuvis par krāpnieku upuri un bankas dati ir nonākuši viņu rīcībā, nekavējoties par šo gadījumu ir jāziņo gan savai bankai, gan policijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
