No malas raugoties, vairums ierakstu skolēnu izveidotajos kontos nav aizskaroši, taču interneta videi ir būtisks mīnuss – nevar redzēt joka rakstītāja sejas izteiksmi un dzirdēt intonāciju. Tāpēc pat labdabīgi domāts joks var tikt pārprasts un šķist nepieņemams, un vienmēr būs kāds, kas jokus ņems pie sirds. Ja paraugāmies pagātnē, skolēni vienmēr ir izjokojuši cits citu un sava tiesa tikusi arī skolotājiem. Bija laiki, kad skolēni veidoja skolas sienas avīzes un tajā apkopoja smieklīgākos pedagogu citātus. Nereti tie tika rakstīti arī uz plakātiem, sveicot skolotājus Skolotāju dienā. Tomēr, ja vēlmi jokoties var saprast, tad emocionālai vardarbībai attaisnojuma nav.
Vispirms ir vērts pieminēt, ka ne vienmēr šādās situācijās ir vainojami tikai skolēni. Dažkārt ir jāuzdod jautājums ‒ vai skolotāji paši ciena savus audzēkņus, iekams pieprasa cieņu no viņiem? Pēc skolēnu ievietotā satura sociālajos tīklos var spriest, pret kuriem pedagogiem skolēniem ir pretenzijas, bet kuri viņiem patīk. Ir redzētas situācijas, kad skolotāji paši rāda negatīvu piemēru, izturoties pret skolēniem ar klaju necieņu. Tas arī skolas administrācijai būtu jāņem vērā, meklējot apcelšanas iemeslus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
