Karš nav beidzies, priekšā ziema. Kas trūkst ukraiņiem

Viņai šādu stāstu pūrā nav mazums. Biedrība ir viena no zināmākajām vietām, kur sniedz palīdzību ukraiņiem (Rīgā, Ventspils ielā 50). Taču palīdzību ir iespējams sniegt dažādās vietās Latvijā. Kas šobrīd vairāk trūkst?

Bēvalde turpina: "Šobrīd ļoti aktuāla vajadzība ir siltie apģērbi. Mums ir trīs noliktavas – Rīgā, pierobežā un Ukrainā. Siltās drēbes vajadzīgas visās šajās vietās, tāpat ziemas apavi – sievietēm, vīriešiem, bērniem. Nemainīgā vērība – adītas zeķes, cimdi, šalles. Vajadzīga arī ērti pagatavojama pārtika – ja to sūta uz Ukrainu, jāņem vērā, ka daudzviet nav elektrības un ūdens. "Roltoni", sausiņi, konfektes, rieksti, makaroni, pārslas, konservi – tie kaut cik sasilda punci. Vajadzīga arī šķīstošā kafija un tēja, kakao, jo tos mēs vedam uz pierobežu, šobrīd visos četros pierobežas punktos sagaidām ukraiņus, kas šķērso robežu – lai ir, ar ko sasildīties. Tur ļoti noder ātri vārāmās putras, aplejami ēdieni."

Diemžēl dārza krājumu un ievārījumu ziedošanu neatļauj Pārtikas Veterinārais dienests. "Rudenī daudzi gribēja vest savas dārza veltes. Ļoti labprāt gribētu ļaut latviešu dvēselēm izpausties un ļaut dāvāt ievārījumus un skābētus gurķus, diemžēl to nevaram darīt. Ja tos atnes, mēs gan neatsakām – uz vietas strādā kādi 50 brīvprātīgie ukraiņi, kas visu laiku mainās, un dārzeņi un citi labumi tiek viņiem – apmeklētājiem diemžēl nedrīkstam tos izsniegt," skaidro Bēvalde.

Joprojām aktuālas ir higiēnas preces. Arī biedrības "Young folks" vadītājs Aleksandrs Morozovs nosauc, ka šobrīd ļoti vajadzīgas autiņbiksītes bērniem, salvetes, sieviešu pakates u.c. higiēnas lietas. "Tāpat ūdens, saldumi, ātri pagatavojamas lietas. Mūsu "Instagram" kontā ik pārdienas liekam informāciju, kādi produkti ir beigušies," viņš atzīmē.

Bēvalde turpina: "No lielākām lietām Ukrainā ir vajadzīgi ģeneratori, portatīvie lādētāji ("poverbankas"), tā saucamie vieglās medicīnas līdzekļi – apsēji, pārsēji, plāksteri, līdzekļi vēdera izejas normalizēšanai, pretsāpju zāles. Uz Ukrainu vēl joprojām sūtām guļammaisus, jogas vai pārgājienu paklājiņus, folija segas – ja kādam tie aizķērušies bēniņos vai garāžā, labprāt paņemsim.

Latvijā esošajiem ukraiņiem ļoti trūkst bērnu pārtika un bērnu autiņbiksītes – kad kāds atved, teiksim, piecas paciņas, tās ātri vien tiek izdalītas."

Brīvprātīgie vajadzīgi gan biedrībā "Tavi draugi", gan jauniešu organizācijai "Young Folks". Turklāt nav tikai viens veids, kā iesaistīties.

Morozovs pastāsta, ka Rīgas autoostā, kur palīdzību sniedz šī organizācija, katru dienu no pulksten 8 līdz 24 strādā brīvprātīgie: "Mēs fokusējamies uz palīdzību bēgļiem, kuri no okupētās teritorijas caur filtrācijas punktiem Krievijā nonāk Latvijā. Vasarā tie bija ap 5000 cilvēku mēnesī – 150 dienā. No 1. jūlija beidza kursēt bezmaksas prāmis no Liepājas, tad šī plūsma samazinājās. To ietekmē arī konkrētie tā brīža notikumi Ukrainā. Gatavojamies, ka ziemā plūsma varētu palielināties, tagad katru dienu ir piecas līdz desmit ģimenes. Taču pie mums nāk arī tie, kas nāk pēc kādas informācijas vai biļetes – tad cienājam ar boršču. Autoostas brīvprātīgo darbā iesaistās 350 cilvēku, ir četras maiņas pa četrām stundām – jo ik dienu esam atvērti 16 stundas.

Kādu vajag aizvest, piemēram, no autoostas uz "Muceniekiem" u.tml.

Tāpat nesen, 16. novembrī, esam atvēruši apģērbu izdales punktu Spīķeru ielā 3, Centrāltirgū, kur arī vajadzīgi palīgi. Punkts ir vaļā no pulksten 10 līdz 18, ir divas maiņas pa četrām stundām, var izvēlēties, vai palīdzēt vienreiz nedēļā vai citā ritmā. Tāpat aicinām uz šejieni vest ziemas un citus apģērbus."

Arī biedrībai "Tavi draugi" brīvprātīgie vajadzīgi. "Mums ir daudz ukraiņu brīvprātīgo, no latviešiem liela atsaucība bija pavasarī, vasarā tā pierima – saprotams, bija atvaļinājumu laiks, nevienu nenosodām. Tagad aicinām garos rudens vakarus vai brīvdienas, ja kolēģi Ziemassvētkos domā padarīt kādu labu darbiņu – nāciet, vienmēr mums darbs atradīsies starp mūsu miljons darbiņiem. Šobrīd aktīvi norit sveču darbnīca – novērtēsim ikvienu, kurš iesaistīsies to gatavošanā. Ja kompānija ir lielāka, lūgums pieteikties pa epastu brivpratigie@tavidraugi.lv, ja nāk individuāli – var mūsu darba laikā nākt bez pieteikšanās," iedrošina Bēvalde.

"Par 10 eiro mēs varam iegādāties nepieciešamos pārtikas produktus, medikamentus un apģērbu tiem, kam tas ir vajadzīgs, par 50 eiro mēs varēsim apmaksāt nakšņošanu vienu divas naktis bēgļu ģimenei, kamēr viņi gaida savu izbraukšanu, par 100 eiro mēs varam apmaksāt biļetes vai citus transporta izdevumus bēgļiem," tā vēstīts "Young Folks" mājaslapā. Morozovs turpina, ka organizācija palīdz nopirkt bēgļiem autobusu, lidmašīnu u.c. biļetes. Tiem 10-15 procentiem ukraiņu, kas apmeklē organizāciju autoostā un izvēlas palikt Latvijā, palīdzību tālāk sniedz Latvijas valsts. Piemēram, palīdz izmitināt. Taču, teiksim, palīdzības centrs Amatu ielā strādā darbdienās darba laikā, bet cilvēki jau ierodas šeit arī naktī, ārpus darba laika, brīvdienās...

Latvijas Sarkanais Krusta (LSK) vadītājs Uldis Līkops gan neatzīmē īpašas lietas, kas šobrīd trūktu palīdzība ukraiņiem, izņemot – dzimtenes. "Mums ir pilnas noliktavas ar humānās palīdzības precēm un vajadzības gadījumā nepieciešamo piemeklējam. Ir bērnu ratiņi, palīdzam iekārot mājvietas, ir drēbes, apavi..." LSK ir palīdzības punkti dažādās vietās Latvijā.

"Ziedot.lv" komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne savukārt nosauc divas lielas aktuālo vajadzību kategorijas: ģeneratori un siltais apģērbs, guļammaisi, paklājiņi, pārgājienu plītiņas.
"Ģeneratori ir liela vajadzība Ukrainā – gan no bērnudārziem, gan skolām ir lūgumi, arī no frontes un slimnīcām. Ukrainā nebeidzas trauksmes uzlidojumi, tiek bombardētas stratēģiski svarīgas vietas un daļa valsts grimst tumsā un aukstumā, tādēļ, lai būtu iespējama gaisma un siltums pagrabos, kur ierīkotas bumbu patversmes, nepieciešami ģeneratori. Tie vajadzīgi gan civiliedzīvotājiem, gan frontē esošajiem. Mazākus ģeneratorus izmanto bumbu patvertnēs, lielākus – slimnīcās. Piemēram, Borispiļā, blakus Kijivai, slimnīca šobrīd nevar nodrošināt medicīnisko palīdzību bez ģeneratora – visu laiku ir elektrības pārrāvumi. Šobrīd viņi izmanto dīzeļa ģeneratorus, kas izmaksā 150 eiro dienā. Ja nav dīzeļa, nevar nodrošināt medicīnisko palīdzību... Mēs vācam naudu ziedojumiem ģeneratoriem, bet ir arī uzņēmumi vai cilvēki, kas pārgājuši uz cita veida apsildīšanu, kas ģeneratorus dāvina," atklāj Ošāne.

Šeit var ziedot naudu strāvas ģeneratoru iegādei Ukrainā, šeit – apģērbam Ukrainas aizstāvjiem, citas ziedošanas iespējas Ukraiņiem caur organizāciju "Ziedot.lv" var redzēt tās mājaslapā.

Kā otru vajadzīgo grupu viņa norāda dažādas siltās lietas: "Ukrainas aizstāvjiem nepieciešams siltais apģērbs, apavi, termoveļa, guļammaisi, paklājiņi, pārgājienu plītiņas, jo Ukrainā šobrīd vietām jau ir sniegs, citur dubļi, pamatīgs mitrums. Ļoti vajag siltās termozeķes, cimdus, šalles. Adītas zeķes ir zelta vērtē! Jau pie nulles grādiem caursalst ķermenis un kareivji jau pirmajās 20 minūtēs jūt vēsumu, var ātri apsaldēt kāju un roku pirkstus. Bet ja viņam ātri jāmanevrē, viņš nevarēs ne ekipējumu ātri savākt, ne paskriet.

Tur elementāra higiēna ir apgrūtināta."

Savukārt ziedotais apģērbs tiekot šķirots arī pēc krāsas – ja tā ir neitrāla, sūta uz fronti, ja koša – civiliedzīvotājiem atbrīvotajās pilsētās. "Piemēram, tā pati Hersona šobrīd ir postaža. Tur cilvēkiem ļoti nepieciešams siltais apģērbs. Arī tie, kas atgriežas mājās, jau neierodas ar visu kārtu apģērbiem," min Ošāne.

Apģērbus viņa aicina vest uz "Tavi draugi" angāru, kas ir "Ziedot.lv" sadarbības partneris. Pašu "Ziedot.lv" noliktava ir ar noteiktu darba laiku, ja vēlas ko nodot tieši tai, labāk sazināties ar organizāciju.

Tāpat kā citās ziedojumu vākšanas vietās, arī "Ziedot.lv" pārstāve min, ka civiliedzīvotājiem vajadzīga viegli gatavojama pārtika un higiēnas preces: "Konservi, milti, lai var maizi izcept, ilgstāvoša pārtika.

Savukārt Latvijā dzīvojošos ukraiņus šobrīd atbalstām, piedāvājot siltu maltīti vienreiz dienā Amatas ielas bēgļu centrā. Daudzas ģimenes nāk un saka, ka viņiem tā ir vienīgā siltā maltīte dienā – īpaši tiem, kas dzīvo kopmītņu tipa mājvietā un tur nav tik labi apstākļi, kuri nav atraduši darbu un sakārtojuši mājokli. Varbūt no malas var šķist, ka ukraiņiem Latvijā viss ir labi – ir atrasti mājokļi. Bet daudzviet iedalītā mājvieta ir bēdīgā stāvoklī – tās nereti ir sociālā tipa, kopmītņu tipa mītnes ar siltuma un efektīvas apkures problēmām. Tur uz 10 ģimenēm ir kopējā tualete un virtuve... No 30 000 oficiāli reģistrētajiem bēgļiem Latvijā iztikšana ne vienam vien ir knapa. Tāpēc priecājamies gan par individuālajiem ziedotājiem, gan uzņēmumiem. Ir kolektīvi, kas interesējas par saldumu paciņu sagatavošanu – lieliski! Paciņas var piedāvāt gan Latvijas ukraiņiem, gan norādīt, ka tās domātas cilvēkiem Ukrainā."

Ošāne aicina arī ziedot bezrecepšu medikamentus, arī vitamīnus – jā, tos ukraiņi ne reizi vien prasa: "Bezrecepšu medikamentus un vitamīnus oficiālos iepakojumos drīkst ziedot."

Tāpat ir pakalpojumi, kas ļoti tiktu novērtēti, piemēram, zobārstniecības, nodarbības bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, psihoterapeits.

Kur meklēt iespējas Latvijā, lai sniegtu palīdzību ukraiņiem:

Un nobeigumā vēl kāds Bēvaldes stāsts: "Pie mums bija ieradušies divi ukraiņu jaunieši – 18, 19 gadus veci, puisis ar meiteni un viņai vēl māsa. Jaunieši uz robežas bija domājuši doties uz Vāciju, bet nebija jausmas, kā tieši. Prasīja, kā uz Rīgu tikt – brīvprātīgie steidza palīgā. Viņi bija šķēršojuši lielu gabalu, lai tiktu pāri robežai. Te, Rīgā, viņus satika brīvprātīgie, apčubināja, parunāja.

Izrādījās, puisis ir izmācījies par pavāru un viņam pietrūkst šiverēšanās pa virtuvi. Mums tieši neilgi pēc tam bija jādodas uz Ukrainas vēstniecību Ukrainas aizstāvju dienā teikt paldies aizstāvjiem, kas atrodas rehabilitācijā Latvijā. Jautājam puisim – varbūt gribi palīdzēt sarūpēt dāvanas? Viņš bija priecīgs iemācīt jaunu recepti – debešķīgi gardus šokolādes cepumus, un tā uz mirkli pabūt normālā dzīvē, kur ir mājas. Pat ja ne savas. Un darīt to, kas viņam vislabāk patīk. Tas bija aizkustinoši. Tādi mirkļi un dažādi pārsteigumi noliktavas dzīvē ir katru dienu! Brīžiem vairs nesaprotam, kas par kosmosu pārņēmis Ventspils ielu!" Un tu vari kļūt par šī brīnuma daļu.