Lai pievērstu sabiedrības uzmanību emocionālās vardarbības postošajai ietekmei uz dzīves kvalitāti un emocionālo un fizisko veselību, jau novembrī Labklājības ministrija uzsāka informatīvo kampaņu "Emocionālā vardarbība – neredzama, bet īsta". Ņemot vērā temata nozīmību un aktualitāti, arī VBTAI iesaistās šajā kampaņā, sniedzot iespēju piezvanīt speciālistiem un izrunāt lietas, kas skar emocionālās vardarbības klātbūtni.
Kā norāda VBTAI pārstāvis Taivo Trams, visbiežāk emocionāla vardarbība pret bērnu notiek verbāli, taču bieži tā izpaužas arī kā negatīvas attieksmes paušana no vecāku, vienaudžu, pedagogu puses. Emocionāla vardarbība iekļauj sevī draudēšanu, ņirgāšanos, pazemošanu, manipulēšanu, bērna emocionālo vajadzību ignorēšanu. Tā var būt arī pastāvīga negatīva attieksme pret bērnu, kā arī bērna iesaistīšana vecāku strīdos.
"Katru gadu lielākais zvanu skaits Uzticības tālrunī tiek saņemts par emocionālo vardarbību, tomēr nereti sabiedrībai trūkst izpratnes, ka šie zvani visbiežāk saistīti arī ar pazeminātu pašvērtējumu, bailēm no apkārtējiem un pasaules, nespēju saskatīt sevī vai apkārtējos pozitīvo, neticami spēcīgu kritiku un prasīgumu pret sevi, autoagresiju, pašnāvības domām, kā arī virkni citu labbūtību mazinošu faktoru, kas radušies piedzīvotās emocionālās vardarbības rezultātā.
Var šķist, ka emocionālā vardarbība ir tikai pateikti vārdi un cilvēkiem jāmācās tam tikt pāri, tomēr bērnu teiktais Uzticības tālruņa konsultantiem skaidri norāda – visbiežāk, piedzīvojot emocionālo vardarbību, viņi jūtas nemīlēti, nepieņemti, bezspēcīgi, vientuļi, pamesti un nesaprasti – ja šādos gadījumos bērni nesaņem atbalstu un palīdzību, tas var sagraut bērna pasauli. Emocionālo vardarbību bērni nereti mēdz piedzīvot vienaudžu starpā, tomēr bieži to piedzīvo arī ģimenē – dažkārt vardarbīgā uzvedība ir tik bieža un pazīstama, ka bērns to var sākt uztvert kā normālu un visu dzirdēto pieņemt kā patiesību, tomēr tā tas nedrīkstētu būt. Emocionālā vardarbība neatstāj zilumus, sasitumus vai skrāpējumus kā fiziskā vardarbība, tomēr tā ir tikpat īsta, sāpīga, skaudra un drošības sajūtu iznīcinoša" – stāsta VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Anda Sauļūna.
Emocionāla vardarbība var radīt sekas, kas nozīmīgi ietekmē bērna attīstību un sociālpsiholoģisko funkcionēšanu. Emocionālas vardarbības rezultātā tiek deformēti bērna priekšstati par sevi un pasauli kopumā, var parādīties tendence izolēties no sociāliem kontaktiem, bērns var piedzīvot depresiju, suicidālas domas un darbības, jo piedzīvotās vardarbības rezultātā ir cietusi bērna mentālā veselība. Tāpat emocionālas vardarbības sekas var izpausties arī fiziski – bezmiegs, trauksmes sajūta un sirdsritma paātrināšanās, dažādas psihosomatiskas sāpes un izpausmes.
Piedzīvotas emocionālās vardarbības sekas var būt postošas, tāpēc būtiski spēt pamanīt emocionālo vardarbību, kas tiek vērsta pret bērnu, un sniegt atbalstu vai meklēt palīdzību!
Kampaņas laikā VBTAI aicina izmantot iespēju sazināties ar Uzticības tālruņa speciālistiem, zvanot uz 116111, kā arī rakstīt čatā (čats strādā darba dienās no pulksten 12 līdz 20, čata logs meklējams mājaslapā www.uzticibastalrunis.lv). Tāpat ir iespēja rakstīt uz e-pastu uzticibaspasts116111bti.gov.lv, vai lejupielādējot bezmaksas aplikāciju "Uzticības tālrunis".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
