Viltota kosmētika var saturēt vēzi izraisošas vielas. Kā to atpazīt

Ne velti arī Eiropas Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) šogad veiktajā jauniešu aptaujā tika atklāts, ka personīgās higiēnas produkti, smaržas un kosmētika ir tie produkti, kuru viltojumus apzināti tiešsaistē iegādājas caurmērā visbiežāk. "Šādi viltoti produkti ir bīstami pašiem lietotājiem – dažas sekas veselībā, iespējams, varēs redzēt uzreiz, bet citas var atklāties tikai ilgtermiņā. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc Patentu valde gadu no gada un arī šogad turpina kampaņu "Viltotā realitāte", kurā rosinām cilvēkus domāt par riskiem, kas var rasties iegādājoties viltotus un nedrošus produktus. Būtisks iemesls, protams, ir arī kaitējums ekonomikai, kas galu galā ir arī pret sabiedrības interesēm," skaidroja Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Kampaņas vietnē "viltotarealitate.lv" var iepazīties ar izglītojošu materiālu par to, kā atpazīt viltojumus un kādus riskus tie var radīt, gan arī ziņot par viltojumiem.

Atbilstoši EUIPO ziņojumam "Dangerous Fakes", viltotie kosmētikas produkti bieži satur kancerogēnas vielas, piemēram, arsēnu, berilu un kadmiju, vienlaikus tajos arī mēdz atrast augstu alumīnija saturu un mikrobioloģisko piesārņojumu. Tāpat ziņojumā norādīts, ka viltotās smaržās ir atrasts arī dietilheksilftalāts jeb DEHP. Regula 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem aizliedz izmantot kosmētikā DEHP, jo tas atbilstoši CLP regulai ir klasificēts kā 1B kategorijas reproduktīvai sistēmai toksiska viela. Turklāt viltotās smaržas var būt vielas, kā konstatēts Amerikas Savienotajās Valstīs, kas mēdz izraisīt ādas izsitumus.

Tikmēr Pēc Eiropola veiktās izpētes secināts, ka potenciāli viltotajā kosmētikā var būt augsts dzīvsudraba un svina saturs, bet viltotās zobu pastās var būt toksiskas vielas, piemēram, dietilēnglikols, kā tas konstatēts Kostarikā.

"Veselības centrs 4" filiāļu "Valdlauči" un "Diagnostikas centrs" dermatoloģe Elīna Ozola uzsver, ka viltotu produktu sastāvā var būt dažādas indīgas vielas, piemēram, arsēns. Ja tos ilgstoši lieto, tad cilvēki var sevi pakļaut riskam saslimt ar vēzi. Turklāt nav arī zināms šo produktu derīguma termiņš. "Lai produkts būtu drošs, tam ir jāiziet daudz un dažādas pārbaudes, lai tas likumīgi nonāktu pie pircēja, tajā skaitā tiek veikti pētījumi – detalizēta vielu analīze. Šaubos, vai šādu rūpību varam sagaidīt no viltotājiem, kuru prioritāte ir ātra peļņa."

Ārste stāsta, ka pacienti, lietojot šādus produktus, visbiežāk var saskarties ar kairinājuma kontaktdermatītu – vietās, kur ir uzklāts produkts, veidojas apsārtums, nieze, dažkārt var būt ādas lobīšanās, smagākos gadījumos var veidoties pat čūlas. Alerģiskā reakcija var būt ne tikai lokāla, var rasties arī ģeneralizēta alerģija – tūska ap acīm, muti, var tikt skarti arī elpceļi. Šī ir dzīvībai bīstama situācija, kad nekavējoties jāvēršas pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības.

Visiem legālajiem kosmētikas līdzekļiem ir gan drošuma novērtējums, gan arī obligāti jābūt dokumentācijai, kas pamato ikvienu apgalvojumu par kosmētikas līdzekļa iedarbību. Marķējumā ir norādīts visu sastāvdaļu saraksts.

Viltojumu gadījumā pircējs nevar būt drošs, vai sastāvs patiesi ir tāds, kāds tas ir norādīts uz iepakojuma. Piemēram, marķējumā var būt norādīts, ka krēms satur ādu mitrinošas vielas ar pretgrumbu iedarbību, taču realitātē minētās vielas sastāvā nav atrodamas, produkts nedod gaidīto efektu, bet nauda ir iztērēta.

Pēc Veselības inspekcijas Produktu drošuma un tirgus uzraudzības nodaļas vadītājas Maijas Rumpēteres teiktā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par kosmētikas līdzekļiem, kuru Latvijā uzrauga Veselības inspekcija, paredz – katram kosmētikas līdzeklim jābūt patērētājiem drošam un marķējumā jābūt norādītai atbildīgajai personai par produkta drošumu un atbilstību regulas prasībām.

Par šāda norādījuma esamību ir jāpārliecinās arī kosmētikas izplatītajiem un ieteicams pārliecināties arī pircējiem. Veselības inspekcija kontrolē atbildīgās personas Latvijā.

"Šāda informācija nepieciešama, lai būtu pie kā vērsties, ja rodas kādas problēmas ar produktu un tam ir nelabvēlīga ietekme uz veselību. Protams, jebkurā gadījumā var vērsties katras valsts kontrolējošā iestādē, taču pirms tam būtu jāvēršas pie ārsta, lai saņemtu izziņu par konkrētā produkta nodarīto kaitējumu," skaidro Rumpētere. Viltojumu gadījumā nav atbildīgās personas un pircējam nav pie kā vērsties ar pretenzijām būtiskas nelabvēlīgas ietekmes gadījumā.

Regulā ir arī atrunāta sistēma, kā Eiropas Savienības dalībvalstis apmainās ar informāciju, ja tiek fiksēta produkta būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību citā valstī. Tomēr ziņas par gadījumiem, kad pēc noteikta produkta lietošanas cilvēkam bija vajadzīga medicīniskā palīdzība, Veselības inspekcijā nonāk reti.

"Dzīvē tādu gadījumu noteikti ir vairāk nekā tie kļūst zināmi Veselības inspekcijai, jo līdz mums atnākuši tikai daži," norāda Rumpētere un aicina ārstniecības personas un patērētājus informēt par būtiskas nelabvēlīgas ietekmes gadījumiem, kad patērētājam bijusi nepieciešama medicīniskā palīdzība, un pievienot ārsta izziņu un informāciju par kosmētikas līdzekli. Atbildīgajām personām un izplatītājiem šāda prasība – informēt Veselības inspekciju par būtiskas nelabvēlīgas ietekmes gadījumiem – ir noteikta regulā.

Rumpētere arī uzsver, ka Veselības inspekcija nekontrolē kosmētikas un smaržu kvalitāti, jo regula nedefinē kvalitāti, bet gan drošuma un kvalitātes nodrošināšanas nosacījumus, piemēram, – labu ražošanas praksi, drošuma ziņojuma dokumentāciju. Patērētāji dažkārt vēršas Veselības inspekcijā ar sūdzībām par smaržu nenoturīgumu un, viņuprāt, nepareizu aromātu, taču tas nepadara smaržas par nedrošām. Arī legāli tirgotām smaržām aromāts var atšķirties no agrākā, ja, mainoties normatīvo aktu prasībām, ir mainīts kosmētikas līdzekļa sastāvs.

Ar sūdzībām par aizdomām par zīmolu viltojumu, patērētājiem jāvēršas Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, kas nodarbojas ar preču zīmju nelikumīgas izmantošanas un izplatīšanas gadījumiem.

Gan Eiropola, gan EUIPO pētījumi secina, ka viltotās personīgās higiēnas un parfimērijas preces pie patērētājiem ceļu visbiežāk atrod tiešsaistē, it sevišķi tiešās pārdošanas platformās, piemēram, "Facebook Marketplace" un tamlīdzīgi, kur produktus it kā izplata privātpersonas.

Iepērkoties internetā, vienmēr jābūt īpaši uzmanīgiem, jo mūsdienās arvien pārliecinošāk var izstrādāt mājaslapas un veidot skaistu vizuālo izskatu produktam, lai pircējs noticētu, ka tas iegādājas kvalitatīvu produktu par labu cenu. Tāpēc pārliecinies vairākas reizes par mājaslapas patiesumu, izlasi atsauksmes no dažādiem pircējiem, lai varētu būt drošs par savu pirkumu.

Lai maldinātu patērētājus, viltotāji daudzos gadījumos mēģina izmantot ar populāru zīmolu viegli sajaucamu nosaukumu un līdzīgu dizainu. Tāpēc Patentu valde atgādina, ka pircējiem jāpievērš uzmanība ne tikai produkta cenai, jo arī viltojumiem tā var būt diezgan augsta, bet arī iepakojumam. Viltojumiem mēdz būt nekvalitatīvas, šķībi uzlīmētas etiķetes, drukas kļūdas produkta nosaukumā.

Dermatoloģe rekomendē pirkt kosmētiku un citus ādas kopšanas līdzekļus no droša un pārbaudīta pārdevēja un izvēlēties aptiekas, vai iegādāties tos pie oficiāla konkrēta zīmola pārstāvja. Kvalitatīvu kosmētiku var nopirkt ne tikai pie zīmola pārstāvja, bet arī legālās tirdzniecības vietās Latvijā. "Ja ir kaut mazākās aizdomas par produkta sastāvu, pārbaudiet informāciju par šīm vielām. Ja tomēr ir neskaidrības, vērsties pie kosmetologa, dermatologa vai farmaceita, kas var jums palīdzēt," iesaka ārste. Ar regulu aizliegtas un ierobežotas sastāvdaļas ir atrodamas regulas tekstā, kas pieejams arī Veselības inspekcijas vietnē.

Ja ir aizdomas par organisma reakciju uz kādu lietoto kosmētikas līdzekli, ikviens aicināts konsultēties ar ārstu!

Tā kā tuvojas Ziemassvētki un dāvināšanas laiks, internetā "uzpeld" ar vien vairāk dažādu aizdomīgu piedāvājumu, kas var klientu samulsināt. Tāpēc, lai nekaitētu sev un citiem, šajā laikā īpaši vērs uzmanību produktam, kuru vēlies iegādāties!