<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@rexpickar"> Rex Pickar </a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Statistika ir skaudra – 2022. gada pirmajos četros mēnešos psihiskās veselības stāvokļa dēļ slimnīcā bija jāievieto divas reizes vairāk pusaudžu nekā 2021. gadā visa gada laikā, informē Pusaudžu resursu centrs. Neskatoties uz to, aizvien valda dažādi mīti par mentālo veselību un sliktas emocionālās pašsajūtas minimizēšana – "visiem taču ir grūti!", "nu, nav jau tik traki, kā tu saki!" "tu pārspīlē!" u.c. Lai tos kliedētu, 5. janvārī iespējams sekot līdzi diskusijai "Kā palīdzēt draugam, kuram ir gruzīgi?".

Puse no visiem mentālās veselības problēmu cēloņiem pieaugušā vecumā ir meklējami pusaudžu gados vai bērnībā.

Diskusijā piedalīsies jauniešu lietu speciāliste Gunita Strazdiņa un divi jaunieši, kuri viens otru atbalstījuši grūtā brīdī. Sarunu moderēs Pusaudžu resursu centra klīniskā psiholoģe Elīna Rotbaha Zaremba. Bieži dzirdam jautājumus no pusaudžiem, vecākiem, skolotājiem: "Kā palīdzēt kādam, kurš nonācis grūtībās?" Mentālā veselība ietekmē to, kā cilvēks jūtas fiziski, psiholoģiski, kā arī uzvedība var mainīties. Viena no biežāk sastopamām uzvedībām var būt tieši izvairīšanās no sociāliem kontaktiem, līdz ar to arī draugs bieži var saskarties ar atteikumiem. Vai tieši otrādi – draugs sācis lietot atkarību izraisošas vielas un palicis pārmērīgi aktīvs.

Psihoemocionālā veselībaPusaudžu depresijaPusaudzisPusaudžu resursu centrs

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit