Pēdējo dienu aktuālākais un satraucošākais temats Latvijā ir plūdi Jēkabpilī. Kamēr atbildīgie dienesti pilda savu darbu notikuma vietās, ir cilvēki, kas plūdu skartās teritorijas pārvērtuši tūrisma objektos, tādējādi apgrūtinot darbu un kavējot iespēju palīdzēt. Jēkabpils mērs Raivis Ragainis intervijā LTV šo cilvēkus nosaucis par "plūdu tūristiem" un lūdzis nedoties vērot notiekošo. Kādēļ cilvēki riskē ar savu un arī citu dzīvībām, skaidro klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa.
Eksperte teic: "Varbūt, no pirmā acu skatiena, šķiet – tā ir tāda vieglprātība, kas raksturīga retajam. Taču, nē. Mūs visus instinktīvi pievelk negadījumu un katastrofu vietas. Ja esat kādreiz braukuši garām auto avārijai, tad, visticamāk, zināt, cik grūti ir neskatīties uz notikuma vietu. Kādēļ tā? Iespējams, evolucionārās psiholoģijas atziņas var palīdzēt saprast – mūsu smadzenes tādā veidā mēģina ātri mācīties, izmantojot svešu pieredzi. Mēs paši esam drošībā, bet skati ir šausminoši, tie liek aktivizēties izdzīvošanas instinktiem un uzdot sev jautājumus par tikšanas galā stratēģijām: "Kā es reaģētu? Ko es darītu? Kas būtu pēc tam?".
Turklāt katastrofu vērošana liek mums saskarties ar mūsu lielākām bailēm – nāves bailēm. Jautājumi par nāvi mūs šausmina un fascinē vienlaicīgi, kaut kāda ziņā mēs varam skatīties uz notikumu kā nohipnotizēti, it kā gaidot, ka tūlīt, tūlīt mēs atminēsim lielākos dzīves noslēpumus. Priekškars pavērsies un mēs ieraudzīsim, kas ir aiz tā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
