Divgadnieki ir viena no visnesaprastākajām cilvēku grupām. Vecāki meklē taktikas, kā tikt galā, sodīt vai nesodīt, kā iemācīt pareizi uzvesties... Bet patiesībā ar viņiem viss ir kārtībā un nav jāmeklē nekādi superrisinājumi "it kā" problēmām, savā blogā "Es pats" raksta Viktorija Ozola, daudzbērnu mamma, kura ir izglītojusies Marijas Montesori pedagoģisko metožu apgūšanā. Viktorija ir piekritusi savās pārdomās par divganieka vecuma mazuļu attīstības īpatnībām dalīties arī ar "Cālis" lasītājiem.
"Problēma drīzāk ir tajā, ka vecākiem bērns šķiet jau saprātīgāks nekā tas patiesībā ir, jo it kā jau runā, it kā jau vis kaut ko zina, saprot un māk, turklāt dažkārt arī patiesi prot uzvesties tieši tādā veidā, kā tiek sagaidīts! Tas vēl vairāk spēj samulsināt, jo reizēs, kad bērns tomēr atkal ir šķietami nepaklausīgāks, ir sajūta, ka viņš vienkārši spītējas. Bērna prāts vēl ir attīstībā! Un tas, ka viņš kaut ko jau prot, nenozīmē, ka vienmēr spēs atbilstoši rīkoties. Tāpat kā mēs, pieaugušie, zinām, ka, piemēram, nav labi uzkliegt bērniem, taču dažkārt tāpat gadās… Vai arī zinām, ka pēc pārģērbšanās vajadzētu uzreiz darba drēbes salocīt, taču tāpat tās dažkārt nometam uz krēsla – mēs zinām, kā ir pareizi, taču pat kā pieaugušie ne vienmēr spējam attiecīgi rīkoties. Paturot to prātā, ir vieglāk pieņemt ne tikai savu cilvēcīgumu, bet arī to, ka mazi bērni nav kā ieprogrommēti roboti, kas vienmēr uzvedas mums pieņemamā veidā. Visbiežāk bērni tomēr uzvedas atbilstoši savam vecumam, attīstības pakāpei un apstākļiem. Apstākļi ir arī neizgulēšanās, pārgurums, izsalkums, pārāk stimulējoša vide (skaņas, gaismas, cilvēki, notikumi), pašsajūta, uzmanības trūkums un daudz kas cits.
Robežu testēšana ir normāla
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
