Procenti, ieskaitīts-neieskaitīts, balles. Kā runāt ar skolēnu par sekmēm

Jaunā vērtējumu izlikšanas kārtība sākotnēji var likties haotiska. Ja agrāk sekmju izrakstos parādījās atzīmes un vidējais vērtējums, pēc kuriem uzreiz bija skaidrs – ir vai nav labi –, tad procenti, burti, ieskaitīts/neieskaitīts vērtējumi var radīt neskaidrības sajūtu, jo dati ir grūti nolasāmi. Taču nevajag no šiem vērtējumiem nobīties, jo patiesībā tie dod iespēju – proti, šādi sekmju izraksti motivē un veicina sarunu starp bērnu un vecākiem. Sarunāties var par to, kādēļ vērtējums ir tieši tāds, kas izdevies labi, kas ne visai veiksmīgi un ko varētu uzlabot.

Visbūtiskākais ir apskatīt visus rezultātus, kas parādās sekmju izrakstā. Identiski vērtējumi katram bērnam individuāli var nozīmēt atšķirīgas lietas. Piemēram, skolēns matemātikā ir sācis cītīgi strādāt, ir gājis uz konsultācijām, pildījis visus mājasdarbus, un saņemtais vērtējums – 6 vai 7 – ir ilgi gaidītais progress. Savukārt tam pašam bērnam, piemēram, angļu valodā, ko viņš ļoti labi pārzina, pārbaudes darbā ir 6, jo viņš nav kārtīgi izlasījis uzdevuma noteikumus vai neuzmanības dēļ kādu uzdevumu vispār ir palaidis garām. Tātad viens un tas pats vērtējums dažādos mācību priekšmetos sniedz atšķirīgu informāciju, tādēļ sarunāšanās un katra vērtējuma analīze ir ļoti būtiska. Vērtējums ir labs termometrs, kas iedod pirmo signālu, taču, lai pieņemtu lēmumu par labāko turpmāko rīcību, ir jāizprot konteksts, un tas ir izdarāms tikai sarunājoties.

Par vērtējumu jārunā neatkarīgi no tā, vai tie visi ir 100% vai 30%, 10 vai 4 balles. Teicamas sekmes palīdz izprast darbības un rīcības, kas ir palīdzējušas šo vērtējumu sasniegt, un, iespējams, ir pārnesamas uz citām mācību jomām. Svarīgi ir apskatīt visus rezultātus un ieraudzīt tendences, kas atkārtojas, lietas, ar kurām jāstrādā, kā arī veiksmes faktorus, kas palīdz īstenot rezultātus, vai tieši pretēji – kas ir traucēkļi labāka vērtējuma iegūšanai.

Bērna sniegums ir atkarīgs no faktoriem, ko viņš var ietekmēt, proti, tas nav iedzimts. Lai vai cik izplatīts būtu pieņēmums, ka no bērna neiznāks matemātiķis, jo arī vecākiem matemātika nepadevās – tā nav patiesība. Ja mērķtiecīgi sāk analizēt katru vērtējumu, var pamanīt darbības, ko izmainot, ir iespēja uzlabot bērna matemātikas vai citas jomas zināšanas. Nereti novērots, ka, piemēram, bērnam angļu valoda padodas labāk, jo ikdienā viņš skatās filmas un "YouTube" video, kā arī komunicē šajā valodā. Vācu valoda, savukārt, ikdienā netiek pielietota, tāpēc arī skolā tā nepadodas tik labi.

Viena no lietām, ko jaunieši paši sāk pamanīt, kad iedziļinās savos vērtējumos – rezultātu pazemina kārtīgi neizlasīti uzdevuma nosacījumi. Tāpat vērtējumus var ietekmēt pat sēdvietas izvēle klasē – sēžot ar draugiem, nereti laiks tiek pavadīts sarunājoties, nevis koncentrējoties uzdotajam. Turpretī, nomainot sēdvietu, bērns vairāk klausās, iedziļinās un strādā. Izmaiņas redzamas arī tad, ja skolēns dodas uz konsultācijām vai cītīgi pilda mājasdarbus. Šādi analizējot savas ikdienas darbības un mācīšanās stilu, skolēns krietni var uzlabot savu sniegumu.

Vecāki var būt liels palīgs un atbalsts, tādēļ svarīgi ieplānot laiku, lai saņemto sekmju izrakstu kopīgi pārrunātu un izanalizētu. Lai saruna būtu strukturēta un mērķtiecīga, ieteicams būtu izmantot jau gatavus jautājumus, kuros ieskatīties pirms šādas sarunas. Šī ir jauna pieredze gan bērniem, gan vecākiem, tādēļ lieliska iespēja mācīties to izprast kopā!

Jautājumi, kas palīdzēs veidot uz izaugsmi un sapratni vērstu sarunu: