Portāls "Delfi" februārī vairāku rakstu sērijā stāstīja par izdzīvotājiem jeb dažādu sociālo grupu cilvēkiem, kuriem nākas likt lietā izdomu, lai "izvilktu" līdz nākamajam mēnesim, kad bankas kontā ieripo ikmēneša ienākumi – citiem tā ir vecuma pensija, citiem minimālā alga, pabalsts par bērnu ar invaliditāti, sociālie pabalsti. Taču nereti cilvēkiem rodas jautājumi, kā dienesti izvērtē, kam un cik lielu palīdzību sniegt. Piemēram, izdzīvotāja Zane bija neizpratnē par to, ka sociālais darbinieks ieraudzījis viņas ledusskapī banānus un secinājis, ka ģimenei no malas palīdzība nav vajadzīga. Vai tiešām banāni var būt kā mēraukla turībai?
Par to, pēc kādiem principiem sociālais dienests nosaka iespējamās palīdzības apmērus, vai šajā rudens/ziemas periodā, kad inflācija sit augstu vilni, dienestam vispār pietiek visa veida resursu, lai sniegtu atbalstu visiem tiem, kuri to lūdz, – nelielā komentārā skaidro Rīgas domes Labklājības departamenta Direktora biroja Klientu servisa nodaļas vadītāja Lita Brice un Labklājības ministrijas speciālisti.
Rīgas Sociālā dienesta (RSD) sociālo darbinieku redzeslokā ģimenes ar bērniem (tajā skaitā arī ģimenes, kuras audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem) nokļūst dažādos veidos:
- ģimene pati vēršas RSD un informē par savu ģimenes sociālo situāciju;
- par ģimeni informē kaimiņi, radi vai draugi;
- informācija tiek saņemta no iestādēm (ģimenes ārsts, veselības aprūpes iestāde, izglītības iestāde, bāriņtiesa, policija u.c.);
- par ģimeni informāciju sniedz sociālo pakalpojumu sniedzējs, nevalstiskās organizācijas.
Saņemot informāciju par ģimeni, kurai nepieciešams atbalsts, RSD sākotnēji aicina ģimeni uz sarunu, lai ievāktu informāciju no ģimenes, kā pati vērtē savu situāciju, kādās jomās ir nepieciešams atbalsts. Nepieciešamības gadījumā tiek veikts apsekojums dzīvesvietā. RSD sociālais darbinieks veic ģimenes sociālās situācijas izvērtējumu un atbilstoši tam izstrādā atbalsta sniegšanas plānu, par kuru kopīgi ar ģimeni vienojas. Ģimene tiek informēta par pieejamajiem sociālajiem pakalpojumiem pašvaldībā, kā arī nepieciešamības gadījumā tiek informēta par sociālās palīdzības saņemšanas iespējām (ja tiek konstatēti zemi ienākumi, kas liedz ģimenei nodrošināt pamatvajadzības). Sadarbības gaitā daudz kas ir atkarīgs no pašas ģimenes motivācijas līdzdarboties un pieņemt piedāvāto atbalstu. Ja klienti piekrīt saņemt pakalpojumu, tad aktīvāku sadarbību ar klientu un viņa ģimeni nodrošina pakalpojumu sniedzēji, un ja nepieciešams, tiek piesaistīts sociālā dienesta sociālais darbinieks.
RSD iespēju robežās ar savā redzeslokā esošajiem klientiem uztur kontaktus un pārliecinās par ģimenes situāciju. Ģimenēs, kurās identificēti augsti riski bērna aprūpē un audzināšanā, RSD sociālais darbinieks iesaistās aktīvāk un uztur regulāri kontaktus ar ģimeni, kā arī veido sadarbību ar citām iesaistītajām institūcijām, atbilstoši situācijai. Sadarbības regularitāte atkarīga no identificētajiem riskiem – augsti, vidēji vai zemi. Ja atbilstoši RSD izvērtējumam ģimenē nav identificēti riski, sadarbība ar ģimene ilgstoši netiek turpināta. RSD vienmēr aicina klientus informēt sociālo darbinieku, ja situācija pēkšņi ģimenē mainās, tādējādi RSD var savlaicīgi reaģēt un sniegt nepieciešamo atbalstu.
RSD augstu novērtē līdzcilvēku un citu iestāžu, organizāciju iesaistīšanos un informācijas sniegšanu RSD, ja tās rīcībā ir informācija par ģimenēm, kurām ir nepieciešams atbalsts, bet ģimene pati nav vērsusies RSD pēc atbalsta.
Piemērs par banāniem ir tikai viens piemērs, taču arī to pieminējām, lūdzot Labklājības ministrijai sagatavot atbildes uz virkni jautājumu rakstu sērijai "Izdzīvotāji". Ministrija uzsvēra, ka nevar komentēt konkrēto situāciju un, balstoties uz minēto piemēru, to nevajadzētu vispārināt un attiecināt uz visiem dienestiem un visiem darbiniekiem.
Sociālā dienesta galvenie uzdevumi ir:
- veikt sociālo darbu ar personām, ģimenēm un personu grupām;
- sniegt sociālo palīdzību, sniegt sociālos pakalpojumus vai organizēt to sniegšanu ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, audžuģimenēm, aizbildņiem, personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem, personām ar invaliditāti, pensijas vecuma personām, personām ar garīga rakstura traucējumiem un citām personu grupām, kurām tas nepieciešams;
- novērtēt klientu vajadzības, materiālos un personiskos (motivācija, nepieciešamās zināšanas un prasmes, izglītība, profesija u.c.) resursus un sociālā atbalsta sistēmu.
Šajā saspringtajā situācijā, kad sociālie dienesti apkalpo arī Ukrainas civiliedzīvotājus un ir vērojams ievērojams cenu kāpums gan pārtikai, gan energoresursiem, turklāt pie nepietiekama darbinieku skaita gandrīz visās pašvaldības, pieaugušā iedzīvotāju skaita, kas vēršas sociālajā dienestā, apkalpošana ir izaicinājums un, iespējams, ka daļai klientu tiek veltīta nepietiekama uzmanība.
Apsekošanas mājās mērķis noteikti nav ledusskapja satura pārbaude, bet sociālās problēmas vai problēmu noteikšana un kopīgu risinājumu ar klientu meklēšana, tā norādīja ministrijā.
Lūk, zemāk lasi rakstu sērijas "Izdzīvotāji" pieredzes stāstus:
- Izdzīvotāji: 'Mammīt, turies!' Laura – partnera spārdīta, bērnībā pamesta, pašas meitu paglābta
- Izdzīvotāji: Zane. Ātrie kredīti bērnu terapijai, nesalaboti zobi, bet oficiāli pārāk bagāta
- Izdzīvotāji: Inese. Sešu bērnu mamma 15 kilometrus no veikala
- Izdzīvotāji: Ilona. 'Sēdi un skaties televizorā, kā citi laimīgi dzīvo'
- Izdzīvotāji: Mārīte. Pārtikai atliek 100 eiro mēnesī
- Izdzīvotāji: Vilnis. Bagāta pašvaldība nenozīmē labāku dzīvi
- 'Kāpēc' ar Olgu Dragiļevu: Kā valsts palīdzēs 'izdzīvotājiem' pārvarēt inflācijas bedri? Pilns ieraksts
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
