Portāls "Delfi" februārī vairāku rakstu sērijā stāstīja par izdzīvotājiem jeb dažādu sociālo grupu cilvēkiem, kuriem nākas likt lietā izdomu, lai "izvilktu" līdz nākamajam mēnesim, kad bankas kontā ieripo ikmēneša ienākumi – citiem tā ir vecuma pensija, citiem minimālā alga, pabalsts par bērnu ar invaliditāti, sociālie pabalsti. Taču nereti cilvēkiem rodas jautājumi, kā dienesti izvērtē, kam un cik lielu palīdzību sniegt. Piemēram, izdzīvotāja Zane bija neizpratnē par to, ka sociālais darbinieks ieraudzījis viņas ledusskapī banānus un secinājis, ka ģimenei no malas palīdzība nav vajadzīga. Vai tiešām banāni var būt kā mēraukla turībai?
Par to, pēc kādiem principiem sociālais dienests nosaka iespējamās palīdzības apmērus, vai šajā rudens/ziemas periodā, kad inflācija sit augstu vilni, dienestam vispār pietiek visa veida resursu, lai sniegtu atbalstu visiem tiem, kuri to lūdz, – nelielā komentārā skaidro Rīgas domes Labklājības departamenta Direktora biroja Klientu servisa nodaļas vadītāja Lita Brice un Labklājības ministrijas speciālisti.
Rīgas Sociālā dienesta (RSD) sociālo darbinieku redzeslokā ģimenes ar bērniem (tajā skaitā arī ģimenes, kuras audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem) nokļūst dažādos veidos: