Šķiršanās gandrīz visos gadījumos vismaz kādai no pusēm ir sāpīga tēma, – vēl jo vairāk, ja ģimenē ir bērni. Ja divi pieaugušie nav spējuši visus jautājumus atrisināt mierīgā ceļā, vienojoties gan par saskarsmi ar bērniem, gan viņu uzturēšanu, talkā nāk tiesa, nosakot to, kā katrai no pusēm būtu jārīkojas saskaņā ar likumdošanu un labbūtību bērniem. Visiem vecākiem gan būtu jāatceras fakts, ka par bērniem ir jārūpējas abiem vecākiem, un uzturlīdzekļi ir prioritārs maksājums. Kāds vīrietis gan meklē atbildes, vai viņu var pakļaut nabadzības riskam, ja bērni dzīvo pie mātes un viņam teju visi brīvie līdzekļi jāatdod paša bērniem.
"Sveiki! Man ir jautājums par uzturlīdzekļiem jeb alimentiem. Man ir laulība un divi bērni. Sieva vairs nevēlas ģimeni, esam pašķīrušies, un bērni dzīvo pie viņas. Ja laulība nonāk līdz šķiršanās procesam un uzturlīdzekļiem, kā ir iespējams maksāt, piemēram, 300 eiro, ja alga ir zem 1000 eiro pēc nodokļiem? Ir hipotekārais kredīts uz mana vārda, un pēc rēķinu nomaksas paliek pāri vien 150 eiro pārtikai. Vai tiešām tēvs tiek pakļauts nabadzības riskam līdz bērnu pilngadībai, jo mātei vairs "neko negribas"? Vai ir iespējams, ka viens bērns dzīvo pie mātes, savukārt otrs – pie tēva?" – pēc padoma "Latvijas Vēstneša" (LV) portāla "E-konsultāciju" sadaļā vaicā Arturs.
Atbild juriste Ilona Barkovska: "Katram vecākam ir pienākums uzturēt savu bērnu, un uzturlīdzekļi ir prioritārie maksājumi.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmo daļu tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Saskaņā ar šā likuma 10. panta pirmo daļu, bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
Kā ir minēts judikatūrā, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, tiesai ir jāizvērtē bērna vajadzības, abu vecāku mantas stāvoklis un spēja maksāt bērna uzturam nepieciešamo summu, kā arī jāsadala nepieciešamā uzturlīdzekļu summa proporcionāli katra vecāka mantiskajam stāvoklim un ieguldījumam bērna uzturēšanā.
Līdz ar to vecākam, samērā ar viņa spējām un mantas stāvokli, ir jāuztur savi bērni.
Vecāki, šķirot laulību, var savstarpēji rakstveidā vienoties par bērnu dzīvesvietu (piemēram, viena bērna dzīvesvieta būs pie mātes, bet otra – pie tēva). Ja labprātīgi vienoties neizdodas, šo jautājumu var norādīt savā prasības pieteikumā par bērna dzīvesvietas noteikšanu, un tas tiks izskatīts un izšķirts tiesas procesā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
