Vientulību varētu definēt kā iekšēju distresu, kas rodas, kad mūsu vēlmes pēc sociālās saiknes neatbilst tam, kas notiek patiesībā. Vairāk par to, kā pusaudži izjūt vientulību, 2. martā eksperti un jauniešu spriedīs diskusijā "Man viss ok. Es vienkārši jūtos vientuļš", ko organizē Pusaudžu resursu centrs.
2020. gada martā, sākoties Covid-19 pandēmijai, jauniešu aptaujās vienas no galvenajām bažām bija izolācija un vientulība. Tas ir saprotams, jo draugi ir īpaši svarīgi jaunieša identitātes veidošanā agrīnajos dzīves posmos, un tie sniedz būtisku atbalstu un ilgtermiņā ietekmē viņu mentālo veselību. Stereotipiski vientulība var asociēties ar vecāka gadagājuma cilvēku, tomēr eksperti liek domāt, ka jaunieši vientulību izjūt daudz intensīvāk, jo viņi ir dzīves posmā, kurā viņi atklāj, kas viņi ir, kas viņi būs, un notiek emocionālā atdalīšanās no vecākiem.
Bet kā tas nākas, ka pasaulē, kurā visi cilvēki mums ir viena klikšķa attālumā, joprojām esam vientuļi? Vai no vientulības var saslimt? Ko pusaudžu smadzenēm nozīmē vientulība? Kā izārstēt vientulību? Ko mēs paši varam darīt, kā atbalstīt apkārtējos?