Pērn viszemākā dzimstība pēdējos 100 gados; mirušo skaits divreiz pārsniedz dzimušo skaitu  (32)

Pērn bija par 12,3 procentiem mazāk mirušo, salīdzinot ar 2021. gadu, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē mirstība bija augstākā pēdējo 20 gadu laikā. Visvairāk mirušo skaits samazinājies 2022. gada 4. ceturksnī – par 23,1 procentu attiecībā pret 2021. gada 4. ceturksni. Pirms pandēmijas, no 2012. gada līdz 2019. gadam, mirušo skaitam bija tendence samazināties, savukārt 2022. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, mirušo skaits palielinājās par 9,5 procentiem.

2023. gada 1. janvārī provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1 miljons 891 tūkstotis, kas ir par 15,2 tūkstošiem vairāk nekā 2022. gada 1. janvārī, jo Ukrainas iedzīvotāji, kuri devušies bēgļu gaitās, tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Šāda prakse tiek piemērota visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras uzņem Ukrainas bēgļus. 2023. gada 1. janvārī Latvijā savu dzīvesvietu bija reģistrējuši 39,8 tūkstoši Ukrainas valstspiederīgo¹, kas devušies prom no Ukrainas karadarbības dēļ. Novērtējums, cik Ukrainas bēgļu ir palikuši uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, tiks publicēts 1. jūnijā pēc visu datu saņemšanas no Latvijas administratīvo datu reģistru īpašniekiem.

Dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1990. gada, bet 2022. gadā mirušo skaits, tāpat kā gadu iepriekš, bija divas reizes jeb par 14 811 cilvēkiem lielāks nekā dzimušo skaits (vislielākā starpība bija 2021. gadā, kad mirušo bija par 17 180 vairāk nekā dzimušo).

2022. gadā tika reģistrētas 12 110 laulības, kas ir par 7,9 procentiem (882 laulībām) vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pērn noslēgto laulību skaits ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī, kad sešu gadu laika posmā (2014.–2019. gadā) tas pārsniedza 12 tūkstošus, savukārt gados, kad tika noteikti pulcēšanās ierobežojumi, noslēgto laulību skaits bija samazinājies līdz 10 702 laulībām 2020. gadā.