"Krustceles, krīze – es teiktu viduspāreja," par posmu, kam nereti pusmūžā iziet cauri daudzi, saka TV un radio raidījumu veidotājs un vadītājs Gustavs Terzens. "Radio SWH" raidījumā "Ar dziesmu par dzīvi" viņš dalās pārdomās par dzīves posmu, kad sevī ieskatījies padziļināti.
Raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei vīrietis stāsta, ka brīdī, kad varējis beidzot sastapt un "aprunāties" ar savu iekšējo, trauksmaino un neskaidro "es", viss mainījies. Viņš atklāj, ka daļa paša, iespējams, nav dabūjusi tik daudz siltuma, cik gribētos: "Ārpasaulē to nevar dabūt, to var tikai pats sev vienā brīdī radīt." Viss process prasījis gan iekšēju, gan fizisku krīzi.
"Es esmu bijis tādā bedrē, tādā tumsā, bet, nu, nevar bez tās tumsas. Nevar. Tā ir daļa no mums," pārdomās dalās Terzens. Viņš gan nezina, ko darīt ar savu ēnu, tumsu, izmisumu, kaislībām, kas spraucas ārā un arī projicējas uz ārpasauli, partneri un bērniem. "Tā ēnas konfrontācija nozīmē tikai iet tajā punktā, kur baigi negribas. Doties tur, kur trīs atslēgas priekšā," turpina Terzens.
Taujāts, cik stabils šobrīd jūtas savā dzīves plūdumā, Terzens norāda, ka ir svētīts ar labiem pavadoņiem. "Ar iekšlietām ir jāmācās darboties tāpat kā ar ārlietām. Visas šīs te nepiedotās, apslāpētās, dziļi nobāztās traumas – tās nāk ārā jebkurā gadījumā," viņš saka un salīdzina šo procesu ar rētu sašūšanu, kas katram jāiemācās. "Tas nenotiks uzreiz, tas būs sāpīgi, bet tas būs arī ilgs process." Terzena pieredze arī bijusi līdzīga, metaforiski runājot, viņš "bakstījis rētas", kad pavadoņi teikuši: "Tagad padzīsti." "Un tā dzīšana man ir prasījusi gadus," viņš piebilst.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
