Režisors Petrenko: man nav tādas pieredzes – simtprocentīgi atbildēt par citu cilvēku

"Man nav tādas pieredzes – rūpēties par bērnu un atbildēt simtprocentīgi par citu cilvēku. Es domāju, ka tas ir pat neiedomājami sarežģīti. Varbūt tāpēc varu atļauties darīt vēl kaut kādas simts lietas un riskēt, nebaidīties, ka man kaut kas nesanāks un mani "atlaidīs", jo ne ar ko neriskēju šobrīd, neviens nevar nomirt manis dēļ," raidījuma vadītājai Inesei Vaikulei saka Petrenko. "Varbūt tāpēc ir tāda zināma brīvība, un, ja tā liktenis ir lēmis, tad es to vienkārši cenšos izmantot "par pilnu". Tiešām, ja es drīkstu riskēt, es drīkstu visu ko mainīt savā dzīvē, mēģināt, nebaidīties, – kamēr es to varu, tikmēr es to daru."

Taujāts, kādi ir nākotnes izaicinājumi, Petrenko atklāj, ka gribētu pastrādāt muzejā un arhīvā: "Klusumā kaut ko darīt, kur mani varbūt neredz. Varbūt tā vienkārši ir šī brīža kaut kāda iekšējā sajūta. Varbūt vecums nāk." Režisors atminas savu pieredzi skolotāja amatā, kas viņam ļoti patikusi. Iepriekš mācījis teātra mākslu un improvizācijas teātri Rīgas Doma skolā, taču šobrīd darbojas Liepājas 1. ģimnāzijā. "Man ļoti patīk mainīties pašam, jo pirmā reakcija, kad tev ir tik daudz bērnu, tev gribas kliegt un mēģināt ievest disciplīnu, un tad ar laiku saproti, – nē, tas tā nedarbojas," atzīst Petrenko.

Režisors uzskata, ka pedagoga darbs ir lielu izaicinājumu pilns, piemēram, "pavilkt sev līdzi" bērnus uz kādu uzdevumu, vingrinājumu, tēmu, taču tas esot arī ļoti interesanti. "Un tad ir dienas, kad sanāk, un tu jūties tiešām piepildīts, ka bērns pienāk, un es prasu: "Ko mēs šodien esam iemācījušies?" Un tev bērns atbild: "Mēs šodien, skolotāj, iemācījāmies cienīt viens otru." Un es domāju: "Labi, varbūt šī diena bija laba.""

Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties šeit.