Bērna mājas izveides mērķis ir novērst vardarbībā cietušo bērnu atkārtotu emocionālu traumēšanu un atkārtotu kļūšanu par cietušajiem noziedzīgos nodarījumos. Latvijā tā darbosies kā kompetenču centrs un vienas pieturas aģentūra darbā ar bērniem, kas cietuši noziedzīgos nodarījumos, kas saistīti ar vardarbību, īpašu uzmanību pievēršot noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.
Bērna mājas (Barnahus) nosaukums ir aizgūts no Islandes, kas bija pirmā valsts Eiropā, kura jau 1998. gadā aizsāka šāda datos balstīta starpinstitucionāla sadarbības modeļa veidošanu. Latvijā ideja par šādas vietas nepieciešamību sāka virmot 2017. gadā, divus gadus vēlāk sākts jau reālāks darbs pie šī projekta, iegūstot arī grantu no Norvēģijas. Šobrīd ideja nonākusi arī līdz grozījumiem likumdošanā un cerībām, ka vasaras sākumā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā Bērna māja vērs savas durvis.
Par to, kādas ir ieceres saistībā ar Bērna mājas darbību, stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērna mājas vadītāja Laura Lediņa un VBTAI priekšnieka vietniece, Projektu daļas vadītāja Liene Kauliņa-Bandere, savukārt Valsts policijas (VP) Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 4. nodaļas galvenā inspektore, psiholoģe Dace Landmane skaidro, kā patlaban notiek noziegumos cietušo bērnu pratināšana un kā policija raugās uz jauno projektu, jo tieši VP būs viens no galvenajiem Bērna mājas sadarbības partneriem.
Galvenie vārti cietušajam uz Bērna māju – policija
Pēc Lediņas sacītā, katru gadu seksuālos noziegumos cieš 200–250 bērnu (kā redzams jaunākajos datos, ko var aplūkot zemāk, skaits ir pat lielāks). Šajā statistikā tiek iekļauti arī seksuāla rakstura noziegumi interneta vidē.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
