8. marts katram nozīmē ko citu – vienam tie ir ikgadējie "tulpju svētki", citam – ceļojums pagātnes lappusēs, bet vēl kādam par sieviešu solidaritātes diena, kas iezīmē cīņu par līdztiesību. Lai arī no kuras puses skatītos, tas jebkurā gadījumā ir stāsts par spēcīgām un dzīves gudrām sievietēm, kuru sirdīs ir dzirkstelīte – par savas profesijas izvēli, ģimeni, dzīves pārliecību un arī misiju.
Šoreiz no "Cālis.lv" stāstu krājumu lādes esam izcēluši pēdējo pāris gadu sarunas ar viņām – sievietēm, kuru dzīvesstāsti iedvesmo, aizkustina, iedrošina un ļauj ticēt brīnumiem! Sarakstā atradīsi interviju ar vienīgo sieviete skursteņslauķu profesijā, zinātniecēm, kas tuvina vienlīdzībai un līdztiesībai, vairākām mammām, kuras nav sevi pazaudējušas bērnu audzināšanas izaicinājumos, kā arī sievietēm – veiksmīgām biznesa lēdijām.
Katrs stāsts ir iedvesmojošs savā unikālajā veidā. Lasi un atrodi sev tuvāko!
Pirmā valoda – zīmju. Egija par surdotulka ikdienu un nedzirdīgo saimes izaicinājumiem
Dzirdīgs un vēl gudrs bērns nedzirdīgai mātei? Daudziem, iespējams, tas nešķiet nekas īpašs, bet Egijas Salacietes bērnībā tas pārsteidza daudzus. Pat ārsti negribēja parakstīt atzinumu, ka viņa ir dzirdīga. Egija atklāj – viņas pirmā valoda ir zīmju valoda. Un viņa to izmanto, lai palīdzētu cilvēkiem, kas, tāpat kā viņas mamma, nedzird.
Kintijas Bērzkalnes īpašo dienu apakšveļas 'bizness'
Kad runa ir par apakšveļu, lielākoties aktuāli ir divi jautājumi – cik tā būs ērta un vai uz auguma izskatīsies glīti? Taču zīmola "Thatday" radītāja Kintija Bērzkalne, pirms mazliet vairāk nekā pusotra gada dibinot uzņēmumu, šim sarakstam pievienoja jaunu aspektu, ko aizvien apvij kaudze stereotipu, – vai šī apakšveļa varētu aizstāt higiēnas preces īpašo dienu laikā? Mēnešreižu apakšveļas ražošanu Kintija sauc par ļoti apjomīgu hobiju, ko aizsākusi tikai tāpēc, ka iedegusies par ideju beidzot atvieglot sievietēm dzīvi. Toreiz viņa gan nezināja, ar cik lielām "mārketinga spēlītēm" būs jāsaskaras, cik grūti būs izveidot uzticamu komandu un cik ļoti viņa uztrauksies par katru nosūtīto paciņu.
Sirdsdarbs, bet smags. Lāsma un Zane par labdarības projektiem, kas palīdz dzīvot
Lāsma Cimermane un Zane Rautmane iepazinās pirms vairāk nekā 20 gadiem. Abas kopā savedusi vieta – viņas ir kaimiņienes, kuru dzīves gadu gaitā savijušās jo īpaši cieši. No divām sievietēm, kas dzīvo kaimiņos, viņas pārtapušas labākajās draudzenēs un kolēģēs, kuru dienas rit pašu dibinātās labdabības organizācijas "Tuvu" telpās Brankās Jelgavas pusē. Abas uzņēmīgās sievietes ar līdzīgi domājošajiem realizē kaudzi projektu, sākot no jauniešu vakariem un nometnēm un beidzot ar māju remontiem, taču skaidri un gaiši sev nodefinējušas, ko ar labdarību nevēlas darīt. Viņas negrib cilvēkos radīt atkarību, bet palīdzēt mainīt domāšanu.
Daru citādi. Līga Broduža par zirgu pansiju, svētkiem un attiecību pārveidi
Viens mirklis – stāvam: es, fotogrāfs, Līgas ģimene pie savvaļas pļavas, kurai apvilkts elektriskais gans. Aiz krūmiem pļavas līkumā nekas nav redzams. Gaidām saimnieci, kad viņa uz fotosesiju atvilinās zirgus no pļavas dziļuma vai meža. Gaidām labu laiku. Un tad... no sākuma neko neredz, tikai dzird. Vai atceraties kovboju filmas, kurās zirgi skrien baros? Un, lūk, tāda zirgu auļu dipoņa ir dzirdama, līdz kļūst arvien skaļāka. Un tad saskrien pilna pļava zirgu, deviņi!
Lipinu, līdz kādā brīdī viņš 'piedzimst'. Evija Ķivule par mājas gariņu radīšanu
Pretī veras ļoti mīlīgas sejiņas skaistām ačtelēm un dažādiem ietērpiem. Tikai šo mājas gariņu veidotāja Evija Ķivule zina, cik smalks darbs tas ir un ka, pārcepinot topošo darbu krāsnī, acu skatiens var sanākt šķībs. Viņas darinātie elfi un mājas gariņi radās, var teikt, nejauši. Un tagad vispieprasītākie ir tie, kurus darina pēc konkrētu bērnu līdzības. Par lellēm gan Evija viņus negrib saukt, jo tās asociējas ar stīvumu, šiem ir dzīvīgs skatiens un katrs izlolots, arī brīžiem viņa uzrunā viņus kā dzīvus – "nu, mazuļi".
Omulīgā sliņķe. Ultramaratoniste Diāna Džaviza par Spartu, Latviju un attieksmi
"Latvijā nejūtos novērtēta," – tā teic 35 gadus vecā Diāna Džaviza, par spēcīgāko pašmāju ultramaratonu skrējēju dēvētā sportiste, kas pirms deviņiem gadiem pārcēlās uz dzīvi Austrijā. Šogad viņa savu vārdu kārtējo reizi ierakstīja vēstures grāmatās, otro gadu pēc kārtas uzvarot vēsturiskajā Spartatlonā – skrējienā no Atēnām līdz Spartai, kurā jāpieveic 246 kilometru distance. Sarunas laikā Diāna atklāj, ka ar Latvijas karogu uz pleciem viņa vairs nefinišēs... Salacgrīvā dzimusī skrējēja ir ne tikai sportiste, bet arī mamma 12 gadus vecajai Jūlijai. Un viņa skaidri zina savas robežas – tās neizslēdz iespēju, ka skriešana kādā brīdī tiks nostumta ikdienas prioritāšu pēdējā vietā.
Tekstilmāksliniece Irīna Abakoka, kuras zīmolā paslēpušās dilles
Veikala plauktā ieraugot zaļu krekliņu, visticamāk, bez papildu jautājumiem pieņem, ka tas krāsu ieguvis sintētiskā ceļā. Savukārt, ja paskatīsies uz zīmola "Dilles Fashion" radītajiem apģērbiem, stāsts būs pilnībā citāds – šajā gadījumā krekliņš krāsu varētu būt ieguvis, "izpeldoties" tumši sarkano dāliju ziedos. Zīmola dibinātājas tekstilmākslinieces Irīnas Abakokas dienas rit starp ozollapu zariem, pļavas puķēm un dažādiem augu marinējumiem, pēcāk ļaujot cilvēkiem savā ziņā uzvilkt dabu. Pēc bērnu piedzimšanas Irīna savu sirdslietu – tērpu radīšanu – bija pilnībā aizmirsusi, taču tik neveiksmīgs atgadījums kā gūžas kaula lūzums un sapnī redzētā mirusī vecmāmiņa spēja viņu atgriezt uz sava ceļa.
Starp driftu, lidmašīnām un bērnu rotaļlietām – eksolimpiete Ketija Birzule
Runā, ka dzīve tā pa īstam sākas tikai pēc 25 gadu sliekšņa pārkāpšanas, taču rīdziniece Ketija Birzule par šo apgalvojumu varētu pastrīdēties. Iespējams, daļa viņu atceras kā jauno burātāju, kas zem Latvijas karoga startēja Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs, taču neilgi pēc pasaules mēroga meistarsacīkstēm viņa pieņēma lēmumu šim sporta veidam pielikt punktu. Nu Ketija buras nomainījusi pret driftu, lidmašīnu skrūvēšanu un meitiņas audzināšanu, nemaz neslēpjot – lai gan hroniskā laika trūkuma dēļ, ja varētu, labprāt neietu dušā, par šo dzīvi viņas sirds gavilē.
32 gadus saukt 'I-ā!' un 'Pēk, pēk'. Karuseļu Veltas zināmais un neredzamais stāsts
Kurš bijis Kalnciema ielas tirdziņā vai atjaunotajā Āgenskalna tirgū, droši vien pamanījis atraktīvo "karuseļu sievu". Viņu nevar nepamanīt. Arī man viņa sen "iekritusi acīs" – vasara vai ziema, karstums vai sals, viņa, tērpusies tādā kā musketieru tērpā un efektīgu cepuri galvā, enerģiski griež karuseli ar roku, vienmēr aizrautīgi uzmundrinot bērnus un arī pieaugušos, kas izbrauc ar karuseli: "I-ā, pēk, pēk, princesītes, princīši!"
Annele Slišāne starp sešiem bērniem, aušanu un prozu pirmatnējā Latgalē
Kad pirms dažiem gadiem satiku Anneli Slišāni, viņa bija ar stilīgiem drediem, spilgtās dabiska materiāla drēbēs un sev piesaitētu zīdainīti, sesto bērniņu. Tobrīd rīdziniece, bet ar sirdi Latgalē. Līdzās rūpēm par kuplo saimi viņa ir ļoti radošs cilvēks. Šogad Annele jau trešo reizi ieguvusi latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks".
Gunta Ķizāne: Man nekad nav bijis bail no radiācijas
Kādā kinokomēdijā par zinātniekiem bija citāts, ka zinātnieces tādas "žāvētas haizivis" vien ir, apkārtējā dzīve viņas neinteresē, tikai zinātne. "Garām, garām! Tas ir garām!" moži smejas LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne un stāsta pilnīgi neticamus stāstus – kā saslimusi, Kaukāzā mielojoties ar pusjēlu lāča gaļu, kā redzējusi ārkārtīgi skaisto Čerenkova efektu, kas licis iemīlēties kodolenerģētikā, kā lidināja pa gaisu "tesmeni"– ar hēliju pildītu cimdu.
Latviete padomju kino impērijā – 'Mosfiļm' tērpu māksliniece Edīte Priede
"Piekritu uz trim gadiem, paliku 30," tā par savu darbu lielākajā PSRS kinostudijā saka tērpu māksliniece Edīte Priede. Viņas kontā ir darbs pie filmām, kas ierakstītas ne tikai padomju kino zelta fondā, bet iederētos arī pasaules kino klasikā, – "Dienesta romāns", "Stacija diviem" un citas. Kopumā latviešu māksliniece strādājusi 26 filmās.
Bieži manas rīcības pamatā ir dusmas. Cilvēks-hameleons Elīna Geida
Ja hameleons ir rāpulis, kurš spēj mainīt ķermeņa krāsu, tad Elīna Geida ir šī dzīvnieka versija cilvēka kurpēs. 32 gadus vecajai sievietei ir visdažādākās "birkas" – improvizatore, pārliecināta feministe, cilvēktiesību aizstāve, LGBT un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes locekle un vēl, un vēl. Taču pāri visam Elīna ir cilvēks, kas nebaidās no dzīves. Pirms četriem gadiem viņa bija gatava jebkādam iznākumam, pirmo reizi lidostā satiekot un iepazīstot savu tēti – kubieti, savukārt šodien viņa ir enerģijas pilna sasniegt jaunu dzīves virsotni. Un tā ir apņēmība uzvarēt cīņā ar depresiju.
Diāna Dadzīte par dzīves līkločiem: no katra posma esmu paņēmusi labāko
2021. gada vasaras nogalē Tokijā tika aizvadītas paralimpiskās spēles, kurās latviešu vieglatlēte Diāna Dadzīte izcīnīja divas medaļas – sudrabu diska mešanā un bronzu šķēpmešanā. Gatavošanās sacensībām bija izaicinājumiem pilna – nepietika vien ar to, ka spēles tika par gadu pārceltas, pēdējos četrus mēnešus pirms spēlēm Diānai bija jāgatavojas vienai – bez trenera palīdzības. Liktenis Diānas ceļā ik pa laikam metis kādu sprunguli, taču tie viņu darījuši tikai stiprāku. "Tā ir mana dzīve, un es to nevaru izmainīt," viņa ar pārliecību balsī saka, runājot par mammas zaudējumu, māsas un savu avāriju, kas abām atņēma spēju staigāt.
Izrādās, ka māki arī spēlēt! 'Dagamba' kontrabasiste Alise Broka
2020. gadā grupas "Dagamba" četru vīru kompānijai pievienojās Alise – jaunā mūziķe ar instrumentu, kas sniedzas pāri viņas galvai. Alisei piemīt patīkams vieglums, kas nes cauri dzīvei. Līdz pat 12. klasei viņa bija pārliecināta, ka ar mūziku nesaistīs savu dzīvi, un tad, gluži kā mūzikas apburta, viņa mainīja visus savus ilgi kaltos plānus un pavisam īsā laikā no nulles apguva lielākā stīgu mūzikas instrumenta – kontrabasa – spēli. Šogad "Dagamba" svin savu desmitgadi, bet Alise – vienu aizraujošu gadu grupas sastāvā.
Latvijā pagaidām vienīgā sieviete profesijā. Kā Līga kļuva par skursteņslauķi
Skrīveros dzīvo Līga Ondzule, kas kopā ar vīru audzina trīs bērnus. Brīvdienās ģimene kopā dodas uz dievkalpojumu baznīcā, apdara mājas darbus un apciemo vecmāmiņu. Šķiet, kas gan šajā ģimenes idillē varētu būt pārsteidzošs? Tā ir Līgas nodarbošanās – viņa pagaidām ir vienīgā sieviete, kas Latvijā strādā kā skursteņslauķis. Jā, katru dienu viņa ģērbj savu melno uniformu ar bronzas "laimīgajām" pogām un kāpj uz māju jumtiem, no kurienes nereti paveras skaists skats uz apkārtni.
Sievietes zinātnē. Solis ceļā uz vienlīdzību un līdztiesību
Viņas ir mērķtiecīgas, aizrautīgas un drosmīgas. Trīs zinātnieces no Latvijas, kuras 2021. gadā saņēma prestižo "L'Oréal Baltic" balvu "Sievietēm zinātnē". Iepazīsimies: Dr. biol. Vita Rovīte – vadošā pētniece un grupas vadītāja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, kā arī Latvijas Genoma centra vadītāja; Mg.phys. Inga Pudža – strādā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta EXAFS spektroskopijas laboratorijā par zinātnisko asistenti un Doktorante dr. Dana Kigitoviča – ārste rezidente nefroloģijā Rīgas Stradiņa universitātē un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, asistente Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedrā, kā arī praktikante Latvijas Organiskās sintēzes institūtā. Šajā sarunā gan par to, ko katra no viņām dara ikdienā, gan to, kas viņu sirdīm tuvs un svarīgs arī ārpus zinātnes lauciņa. Un ko īsti nozīmē iet savu ceļu.
Absolūtā Eiropas čempione fitnesā Vanesa Belova: 'Galvenais ir nepadoties. Nekad.'
Neatlaidība, ticība līdzcilvēkiem un, pats galvenais, sev. Tāda ir pēcgarša sarunai ar Vanesu Belovu. 2021. gada maijā 21 gadu vecā rīdziniece parūpējās par sensāciju Starptautiskās Bodibildinga un fitnesa federācijas (IFBB) organizētajā Eiropas čempionātā fitnesā. Tās bija pirmās sacensības pēc ilgas pauzes, kuras iemeslus Vanesa vēlāk atklās intervijā. Un ne tikai to. Vairākkārt šīs sarunas laikā dzirdēšu tādus vārdus kā "mērķtiecība" un "nepadošanās". Jo šis ir stāsts tieši par to.