'Naudas duelis': producents Budze un TV personība Terzens spriež par ieguldījumu labirintiem

Dodoties kopīgā "ceļojumā", atbildes uz šiem jautājumiem "Swedbank" Finanšu institūts spēlē "Naudas duelis" meklējis Gustavs Terzens, divu bērnu tēvs, zemessargs, TV un radio raidījumu radītājs un vadītājs, un mūzikas producents Rūdolfs Budze. Tā laikā viņi noskaidrojuši, vai ieguldījumi ir īstais lauciņš, kur savus spēkus var izmēģināt pat šīs jomas iesācējs.

Kā viņiem veicās, lūko video zemāk!

Gudri ieguldot, vari savu naudu ne tikai uzkrāt, bet arī likt tai pelnīt tavā labā. Dažādiem uzkrājumu mērķiem būs piemēroti dažādi paņēmieni. Ja drošības uzkrājumiem ieteicams būt stabiliem un pieejamiem, tad ilgtermiņa uzkrājumu mērķim piemērotāki būs ieguldījumu risinājumi. Ņem vērā, ka nauda, kas netiek ieguldīta ilgāku laiku, zaudē savu vērtību inflācijas dēļ. "Swedbank" Finanšu institūta eksperti apkopojuši dažus vienkāršus padomus, kā ieguldīt, lai nauda nestu peļņu.

Ieguldīt var ikviens – arī nelielas summas

Ar līdzekļu ieguldīšanu var sākt nodarboties katrs, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu. Pensiju plāni, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, indeksa fondi u.c. – ikkatrs var izvēlēties sev piemērotāko ieguldījumu veidu atbilstoši vēlamajam mērķim. Turklāt tas, ka ieguldījumiem vajadzīgi lieli naudas līdzekļi, ir mīts – piemēram, fondos var ieguldīt nelielas summas, pat sākot no viena eiro. Tiesa, lai ieguldījumi ilgtermiņā būtu jēgpilni, ar vienu eiro mēnesī varētu nepietikt, bet treniņa nolūkos noteikti var sākt ar mazām summām un tad pamazām tās palielināt, lai ieguldījumu efekts būtu redzamāks.

Pirms sākt ieguldīt, ir noderīgi izvērtēt savu finanšu situāciju

Kuram gan negribas tikt pie ātras peļņas! Sevišķi kārdinoši tas ir apstākļos, kad ar naudu ir spiedīgi. No vienas puses, ieguldīšana ir veids, kā uzlabot savu finanšu situāciju. No otras – pirms ieguldīt, ir vērts pārliecināties, ka esi izveidojis pietiekami lielu drošības spilvenu. Ieguldīt visus brīvos līdzekļus nav pārāk laba doma, jo ieguldīšana tomēr ir saistīta ar zināmu risku. Turklāt pārāk vieglas peļņas solījumiem vajadzētu darīt tevi modru – kā zināms, siers par velti ir tikai peļu slazdā. Ieguldīšana nav bagātības garants, bet gudrs veids, kā veidot uzkrājumus vai savu finanšu kapitālu.

Jo ilgāks ieguldīšanas laiks, jo aktīvāku ieguldījumu stratēģiju vari izvēlēties

Piemēram, ja tev līdz pensijai atlikuši 30 gadi un tu krāj 3. pensiju līmenī, vari apsvērt riskantāku plānu. Aktīvie plāni orientējas uz lielāku ienesīgumu ilgtermiņā, ieguldot dažādos uzņēmumos. Šāda pieeja ļauj sasniegt labākus ienesīguma rādītājus, tomēr īstermiņā piedzīvo dažādas vērtību izmaiņu vētras brīžus. Konservatīvi ieguldījumi nozīmē, ka šādi pensiju plāni vai fondi pamatā izmanto stabilos ieguldījumus, kuru vērtība svārstās ievērojami mazāk. Šādi ieguldījumi vairāk piemēroti iedzīvotājiem tuvāk pensijas vecumam, ar zemu riska apetīti, vai vienkārši ieguldījumam paredzētais laiks ir vien daži gadi.

Pastāv zema un augsta riska aktīvi

Zema riska aktīvi, piemēram, ir valdību parādzīmes un obligācijas. Šādus noguldījumus dēvē arī par fiksētā ienākuma vērtspapīriem. Līdzvērtīgi pēc drošības varētu būt arī uzņēmumu obligācijas, tomēr svarīgi, cik stabils un drošs ir pats uzņēmums. Ieguldīt obligācijās nozīmē aizdot naudu obligācijas emitentam. Savā ziņā līdzīgi kā noguldīt naudu bankā, kas faktiski ir naudas aizdošana bankai. Kopumā valdību obligācijas ir uzskatāmas par vismazāk riskanto no šāda veida ieguldījumiem, jo to pamatā ir valdības finanšu spēks, ja vien šī valdība nepārstāv valsti ar nopietnām finanšu grūtībām. Ieguldot šādos stabilākos aktīvos, pastāv zemāka iespējamība pilnībā vai daļēji pazaudēt savu kapitālu.

Augstāka riska ieguldījumi ir uzņēmumu akcijas. Ieguldot akcijās, tu neaizdod naudu, bet kļūsti par šī uzņēmuma līdzīpašnieku. Peļņa no ieguldījumiem akcijās var tikt iegūta brīdī, kad uzņēmums dalās savā peļņā vai pieprasījums pēc šī uzņēmuma akcijām ir tik liels, ka tas rada akciju cenu kāpumu. Ja pārdosi šo akciju dārgāk, kā nopirki, gūsi peļņu. Ieguldījumi uzņēmumu akcijās vēsturiski guvuši lielāku atdevi, jo uzņēmumu būtība ir gūt peļņu un attīstīties, kas veicina tā vērtību un akcijas cenu. Tomēr svarīgi, ka, neapdomīgi rīkojoties, kapitālu var pazaudēt daļēji vai atsevišķos gadījumos pat pilnībā, ja uzņēmumam ir grūtības. Taču bez riska nav ieguvuma! Lai gan ar zema riska aktīviem tradicionālā izpratnē ir iespējams saglabāt savu kapitālu, tiem ir zems ienesīgums. Savukārt augsta riska aktīviem ienesīgums vēsturiski ir bijis lielāks.

Ieguldīt akciju fondā ir drošāk nekā viena uzņēmuma akcijās

Ieguldījumu fondi veic ieguldījumus daudzos uzņēmumos un tā līdzsvaro kāda uzņēmuma neveiksmi ar cita uzņēmuma veiksmi. Ieguldītāju nauda fondā tiek ieguldīta vērtspapīros saskaņā ar izvēlēto stratēģiju – visbiežāk uzņēmumu akcijās un valdību vai uzņēmumu obligācijās. Fonds var koncentrēties arī uz nekustamo īpašumu, atvasinātajiem finanšu instrumentiem, nacionālajām valūtām u. tml. Tieši tas fondus padara atšķirīgus – tie katrs darbojas atbilstoši savai plānotajai ieguldījumu stratēģijai. Ieguldīšana fondos savā ziņā ir kā došanās uz restorānu, kur tā vietā, lai gatavotu pats, par tevi parūpēsies apkalpojošais personāls. Līdzīgi kā ir dažāda veida restorāni, ir arī dažāda veida fondi ar savām ieguldījumu stratēģijām un mērķēto ienesīgumu.

Katra spēles "Naudas duelis" epizode veltīta vienai tēmai – apdrošināšana, kredīti, ieguldījumi, uzņēmējdarbība, gudra saimniekošana un "zaļās" izvēles. Tajā spēles viesiem – diviem Latvijā zināmiem cilvēkiem – trīs kārtās veiksmīgi jāatrisina uzdevumi, kas saistīti ar konkrēto tēmu. Spēles turpmākajās epizodēs vēl piedalīsies TV un radio raidījumu vadītāja Ligita Mieze, satura TV raidījumu vadītāja un digitālā satura veidotāja Lelde Ceriņa, "Riga TechGirls" vadītāja Anna Andersone, modele, TV raidījumu vadītāja un divu bērnu mamma Māra Sleja, mākslinieks Artūrs Jenots, vizāžiste, vizuālā tēla stiliste un TV raidījuma "SuperBingo" vadītāja Krista Zvirgzdiņa, sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns, vecāku organizācijas "mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, TV un radio personība Oskars Lepers un TV un radio raidījumu vadītājs Mārtiņš Spuris.

Savukārt spēles pirmo epizodi, kurā TV raidījumu vadītāja, digitālā satura veidotāja Beta Beidz un satura veidotājs Rojs Rodžers runāja par naudas vērtību jauniešu acīm, lūko šajā rakstā.