Izdzīvotāji: Elita. Divi seniori, viena pensija un ziema bez malkas

Lai ziemai sagādātu malku, Elitai jālūdz apkārtējo palīdzība. Lai sarūpētu hroniski slimajam vīram zāles – jāvāc ziedojumi. Kas ir jaunas drēbes vai veļasmašīna, viņa nezina. Toties labi zina, kā ir izdzīvot diviem senioriem par 509 eiro mēnesī, kā kurināt krāsni ar atgriezumiem un ziemu mājās pavadīt virsdrēbēs. Pati saka – tā nav sūdzēšanās, tas ir reāls dzīvesstāsts, kas nebūt nav vienīgais Latvijā.

Elita un Valdis kopā dzīvo 22 gadus. Nav precēti, tādēļ katram savs uzvārds – viņa ir saglabājusi tēva uzvārdu – Berže, savukārt Valdim uzvārds ir Uzuls. Abi nolēma neprecēties, lai par Valda parādiem netiktu atņemta Elitas dzimtas māja. Elita ir piektā paaudze, kas dzīvo šajā lauku sētā 15 kilometrus no Tukuma. Saka, ka meita varēja būt sestā paaudze, bet viņai dzīve "nesalikās". "Arī mana meita ir kritiskā situācijā – kuļas kā plika pa nātrēm. Praktiski viņa nevar palīdzēt, bet, kad var, tad obligāti palīdz. Ziemassvētkos atsūtīja paciņu, bet pirms mēneša atsūtīja 40 eiro. Teica, lai kā būtu, bet viņi ir jauni un var kaut ko nopelnīt, bet mēs, vecie, vairs neko nevaram," ar rūgtumu stāsta Elita.

Viena pensija uz diviem

Valdim ir 71 gads un apmēram 15 diagnozes, līdz ar to viņam uz mūžu tika piešķirta 3. grupas invaliditāte. Tas nemaz nenozīmē, ka viņam tiek apmaksāti visi ārsti, medicīniskie izmeklējumi un ārstēšanās slimnīcā. Tādas priekšrocības ir personām ar 2. grupas invaliditāti, kura savulaik Valdim tika atteikta, kaut arī ģimenes ārsts bija sagatavojis visus nepieciešamos dokumentus Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK). Arī Elitai ir smagas veselības problēmas, un intervijas laikā viņa ar bažām stāsta, ka ir iesniegusi dokumentus 3. invaliditātes grupas saņemšanai. Sazinoties ar Elitu ceturtdienas vakarā, viņa atklāj – grupa tika piešķirta!

Labklājības ministrijas (LM) tīmekļvietnē pieejamā informācija liecina, ka nestrādājošai personai ar trešo invaliditātes grupu pienākas pabalsts 109 eiro apmērā, turklāt no 1. jūlija tas tiks paaugstināts līdz 125 eiro. Taču Elita uztraucas, ka viņa nesaņems tik lielu pabalstu, jo dzīves gaitā oficiāli strādājusi vien septiņus gadus.

"Mana dzīve iegrozījās tā, ka esmu strādājusi tikai līdz dzemdībām. 1991. gadā aizgāju dekrētā, gaidot meitu. Bet pēc tam viss sāka jukt un brukt. Visu samazināja, un mani atpakaļ par dispečeri neņēma. Bet es neesmu nekaunīga, esmu sirds cilvēks. Nekad neesmu darījusi nekaunīgas lietas, tāpēc par to vietu necīnījos, bet pievērsos lauksaimniecībai. Tajā laikā jau biju izšķīrusies no pirmā vīra un dzīvoju ar mammu lauku viensētā, mums bija četras gotiņas, nodevām pienu – nopelnīt varēja pietiekami," savu dzīves gaitu iezīmē Elita.