Brauca pētīt animāciju, iemīlējās, laida pasaulē dēlu un palika. Linda par dzīvi Japānā

Ar Lindu mani iepazīstināja Japānas vēstniecībā Latvijā, kad pamanīju šā gada sākumā izsludināto konkursu stipendijai. Konkurss vēl nav noslēdzies – stipendijas ieguvējs būs zināms vasarā, bet tikmēr vēstniecība labprāt palīdzēja sazināties ar Lindu, kura reiz uzvarēja šajā konkursā un nedaudz pārkāpa stipendijas programmas vienošanos, proti, palika Japānā, nevis rīkojās, kā to paredz nosacījumi – stipendiāti atgriežas mītnes valstī un turpina darbu pedagoģijā. Bet... Mieru! Tikai mieru! Linda vienojās ar MEXT. Toreiz vairāku apstākļu sakritības dēļ Linda izrādījās ieguvēja, taču visi palika apmierināti. Galu galā – savu pētniecības projektu Linda tur pabeidza. Viņa jau iepriekš zināja, ka vēlas pētīt konkrētu Japānas mākslinieku veidotās animācijas. Par to arī šajā rakstā – kādas iespējas piedāvā Japānas valsts ārvalstniekiem, kā latviete Linda iedzīvojusies kultūras ziņā tik ļoti atšķirīgajā Āzijas valstī, kā viņai pietrūkst, esot prom no dzimtenes, kā atšķiras bērnu audzināšana un kā viņu pieņēma vīra ģimenē. Mūsu saruna notiek "Zoom" platformā, kad Latvijā ir pulksten 9, bet Japānā – jau pēcpusdiena.

Ceļa uz Japānu sākums

Linda strādāja par animācijas un video pasniedzēju Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, kad tika izsludināts ikgadējais stipendiju konkurss. Jau iepriekš viņu interesēja Japānas animācija un māksla, kultūra, pati taču arī absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju! "Ieraudzīju programmu, jau zināju, kas mani interesē: vēlējos padziļināti studēt konkrētu Japānas mākslinieku animācijas darbus. Pašmācības ceļā sāku apgūt japāņu valodu. Viņiem ir trīs rakstības, sāku apgūt vienu. Jāatzīst, ka tas bija ļoti zemā līmenī, faktiski man nebija zināšanu. Konkursā ir jākārto japāņu valodas zināšanu tests, bet manas bija tuvu nullei, to testu pildīju uz labu laimi," smejas Linda.

Tagad, kad Japānā padzīvojusi jau vairākus gadus, viņa silti iesaka citiem, kuri domā par dalību šādā konkursā, – ja ir iespēja, mācīties japāņu valodu. Realitāte bijusi tāda: Linda nokļuva Japānas dienvidos, Kagošimā, pilsētā, kur ļoti maz cilvēku runā angļu valodā. "Esmu mācījusies daudzviet Eiropā, un bija sajūta, ka arī Japānā angļu valodu lieto plašāk, bet mans profesors, kas bija mans mentors, nerunāja angļu valodā. Tas bija šoks, bet laika gaitā atradu citu profesoru, kurš man palīdzēja projektu risināt, tikām galā. Cilvēkam pašam būs vieglāk, ja japāņu valodu tomēr nedaudz zinās," iesaka Linda.

Japānā Linda ieradās 2018. gada rudenī, bet līdz šodienai japāņu valodu esot apguvusi vien vienkāršas sarunvalodas līmenī. Valoda esot ļoti sarežģīta, bet viss atkarīgs no katra cilvēka. Linda pazīstot kādu latvieti, kurš Japānā dzīvo četrus gadus un runā perfekti. Lindai esot grūti ar valodas apguvi, lai gan mājās ar vīru cenšoties runāt japāniski.

Iemīlēšanās nebija plānota, bet dzīve strauji mainīja virzienu

Linda studēja, pētīja un ceļoja pa Japānu.