Diabēts pieprasa nepārtrauktu uzmanību un disciplīnu, mainot dzīvesveidu. Slimības kontrolēšanai jāvelta daudz laika un līdzekļu, ir nepieciešamas dažādas iemaņas un zināšanas. Ne velti mēdz teikt, ka diabēts ir otrs pamatdarbs, tikai – apkārtējo nenovērtēts. Diemžēl, bez atbalsta diabēta radītais slogs var radīt izdegšanu.
Ar 1. tipa cukura diabētu dzīvoju jau 42 gadus, redzot arī, kā inovatīvas tehnoloģijas palīdz atvieglot cukura diabēta kontroli, piemēram, nepārtraukta glikozes līmeņa uzraudzības sistēma "Dexcom One", ko lietoju. Ikdienas dzīvē ar cukura diabētu izaicinošākais nav atcerēties, kāds ir ogļhidrātu daudzums vienā vai otrā produktā, bet gan objektīvi novērtēt savas aktivitātes un katra produkta iespējamo ietekmi uz glikozes līmeni asinīs. Diabēts nozīmē to, ka cilvēks ik brīdi var sajust savu lēmumu atgriezenisko saiti – hipoglikēmiju vai hiperglikēmiju. Riskus ikdienā var radīt dažādas situācijas – nav iespējams zināt visu par ikvienu produktu, arī fiziskās aktivitātes rada būtisku ietekmi, turklāt katrā reizē tā var būt citādāka.
Kopš 1981. gada, kad man diagnosticēja cukura diabētu, tā uzraudzības metodes un rīki piedzīvojušas lielas, pozitīvas pārmaiņas. Atceros laiku, kad nācās vārīt insulīna injicēšanas šļirces to sterilizēšanai, tad nāca insulīna ievades pildspalvas un sūkņi, kas bija daudz saudzīgāki un drošāki lietošanai. Par laimi, arī neskaitāmie dūrieni pirkstā, mērot glikozes līmeni, palikuši pagātnē, un, ja cukura līmenis asinīs ir normāls, nav nepieciešams gaidīt pusstundu starp insulīna injekciju un ēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
