Ar diabētu dzīvoju 42 gadus. Kas mainījies ārstēšanā  (1)

Ar 1. tipa cukura diabētu dzīvoju jau 42 gadus, redzot arī, kā inovatīvas tehnoloģijas palīdz atvieglot cukura diabēta kontroli, piemēram, nepārtraukta glikozes līmeņa uzraudzības sistēma "Dexcom One", ko lietoju. Ikdienas dzīvē ar cukura diabētu izaicinošākais nav atcerēties, kāds ir ogļhidrātu daudzums vienā vai otrā produktā, bet gan objektīvi novērtēt savas aktivitātes un katra produkta iespējamo ietekmi uz glikozes līmeni asinīs. Diabēts nozīmē to, ka cilvēks ik brīdi var sajust savu lēmumu atgriezenisko saiti – hipoglikēmiju vai hiperglikēmiju. Riskus ikdienā var radīt dažādas situācijas – nav iespējams zināt visu par ikvienu produktu, arī fiziskās aktivitātes rada būtisku ietekmi, turklāt katrā reizē tā var būt citādāka.

Kopš 1981. gada, kad man diagnosticēja cukura diabētu, tā uzraudzības metodes un rīki piedzīvojušas lielas, pozitīvas pārmaiņas. Atceros laiku, kad nācās vārīt insulīna injicēšanas šļirces to sterilizēšanai, tad nāca insulīna ievades pildspalvas un sūkņi, kas bija daudz saudzīgāki un drošāki lietošanai. Par laimi, arī neskaitāmie dūrieni pirkstā, mērot glikozes līmeni, palikuši pagātnē, un, ja cukura līmenis asinīs ir normāls, nav nepieciešams gaidīt pusstundu starp insulīna injekciju un ēšanu.

Pēdējo desmit gadu laikā īpaši attīstījušās diabēta uzraudzības tehnoloģijas. Glikozes līmeņa mērīšana kļuvusi ērtāka un efektīvāka, insulīna ievade – vienkāršāka. Tehnoloģiju attīstība padara ikdienu vieglāku un sniedz iespēju glikozes līmeni noturēt tuvāk normai. Nepārtrauktās glikozes līmeņa uzraudzības sistēmas, kā jau vēsta nosaukums, ļauj glikozes līmeni uzraudzīt nepārtraukti un patstāvīgi. Sistēma būtībā sastāv no sensora un uztvērēja, kas visbiežāk ir viedtālrunis (pirms lietošanas iespējams pārbaudīt, vai lietotais viedtālrunis būs saderīgs ar sistēmu), un ļauj uzzināt glikozes līmeni faktiskajā brīdī, tāpat vairs nav nepieciešami dūrieni pirkstā (ja paziņojumi un glikozes līmeņa rādītāji neatbilst simptomiem un ievērojami atšķiras no sagaidāmajiem rādītājiem, diabēta ārstēšanas lēmumu pieņemšanai eksperti iesaka izmantot arī glikometru). Ja atbilstoša viedtālruņa nav, palīgā nāk īpašs uztvērējs ar skārienjūtīgu ekrānu. Šādu sistēmu lietošana ļauj palielināt laiku, kad glikozes līmenis atrodas vēlamajā diapazonā, uzlabojot pašsajūtu un veselību.

Latvijā, diemžēl, atbalsts nepārtrauktās glikozes līmeņa uzraudzības sistēmu iegādei ir nepietiekams. Sensori ir jāmaina ik pēc 10 dienām, padarot iekārtu lietošanu ilgtermiņā dārgu. Tas nozīmē, ka ne visi diabēta pacienti var baudīt tehnoloģiju sniegtos ieguvumus veselībai. Medicīnas sniegtās iespējas attīstās katru gadu, un valsts atbalsta pieaugums ir tikpat būtisks, jo pacientu izdevumi par insulīna sūkni un sensoru glikozes kontrolei asinīs ir ļoti lieli. Atbilstošas insulīna devas ievadīšana ir procedūra, kas nepieciešama dzīvības saglabāšanai. Daudzi cukura diabēta pacienti gaida, kad Latvijā insulīna sūkņi un sensori būs valsts apmaksāti, kā tas ir citās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā.

Vēl viena diabēta pacientiem būtiska lieta ir arī sabiedrības informētība un izglītotība par to, kādu bieži vien neatliekamu palīdzību krīzes brīžos var sniegt diabēta pacientiem. Tehnoloģijas attīstās nepārtraukti un gribētos, lai pilnveidojas arī dažādu dienestu, piemēram, policijas, ugunsdzēsēju, arī apkalpojošās sfēras (restorānu, kafejnīcu u. c.) darbinieku zināšanas par diabētu un to, kā rīkoties ārkārtas situācijās, piemēram, ja diabēta pacientam steidzami nepieciešams paaugstināt glikozes līmeni, tad glāze sulas, limonādes vai ļoti saldas tējas var pat glābt pacienta dzīvību. Vienlaikus vēlos: kaut sabiedrība cilvēkos ar diabētu saskatītu spēju dzīvot aktīvi un pilnvērtīgi, sniedzot savu ieguldījumu mūsu valsts attīstībai. Lai to panāktu, nepieciešama aktīva informācijas apmaiņa un komunikācija.