Daži bērni pasaulē nāk ar neticamu spēcīgas gribas un nepielūdzama gara dāvanu. Šādi bērni bieži piedzīvo dziļu neizpratni pret sevi. Šādi bērni ir jāaudzina maigi, uzmanīgi un ar cieņu. Lūk, biežāk lietotie apzīmējumi bērniem, kuriem piemīt spēcīgas gribas īpašības: prasīgs, izvēlīgs, spītīgs, savtīgs, valdonīgs, uzpūtīgs, grūts, apsēsts, dumpiniecisks, vietnē "Childdevelop" raksta jomas speciālisti.
Spēcīgas gribas bērnu īpašības, kas sakrīt ar pieaugušo cilvēku īpašībām, kuri ir līderi savā jomā:
- Viņi parasti ir radoši un inteliģenti;
- Viņiem ir tendence kaislīgi un dedzīgi īstenot savas intereses un pārliecību;
- Viņiem ir neatvairāma vajadzība zināt "kāpēc";
- Viņi visbiežāk mācās no pieredzes;
- Viņiem ir liela vajadzība pārbaudīt un apšaubīt "status quo";
- Viņi mēdz būt izcili perfekcionisti, taču bieži vien ir prasīgāki pret sevi nekā pret citiem cilvēkiem;
- Viņiem ir nepieciešams augsts atzīšanas līmenis;
- Viņi ir jāuzklausa;
- Viņiem bieži ir spēcīga vajadzība pēc emocionālās drošības;
- Viņi mēdz būt izturīgi pret pārmaiņām, ja jūt, ka viņi tās kontrolē;
- Viņi parasti ir ļoti jutīgi;
- Viņi mēdz būt pilnībā vērsti uz pašreizējo projektu vai interešu jomu;
- Viņi mēdz būt apzinīgi un lojāli;
- Viņi mēdz būt ļoti neatkarīgi.
Kā portālā "Healthy-food-near-me" uzsver ģimenes terapeite Lienna Evila, galvenais – šādam bērnam skaidri jāsaprot, ka vecāki viņu stipri mīl. Lai saglabātu uzticamas attiecības ar bērnu, galvenais ir saglabāt mieru, būt viņam blakus un palīdzēt, arī nosakot un ievērojot saprātīgas robežas, norāda speciālisti "Childdevelop". Ir lietderīgi atcerēties, ka bērni ar šādu spēcīgu raksturu parasti identificējas ar saviem vecākiem vairāk, nekā jebkurš cits.
Atceries: bērni, kuri dzimuši ar boksera cimdiem rokās, bieži kļūst par tiem, kuri pieaugušā vecumā izmaina pasauli daudz būtiskāk, nekā citi. Protams, audzināt lielu personību nav viegli, taču atalgojums par pareizu audzināšanu būs iepriecinošs.
Lūk, zemāk atradīsi deviņus Evilas padomus, kuros vērts ieklausīties vecākiem, kuri audzina bērnus ar spēcīgi izteiktu neatkarības garu!
Atceries par vecumu
Jo jaunāks bērns, jo vairāk viņš ir atkarīgs no vecākiem un jo mazāk spējīgs darīt vai saprast kaut ko patstāvīgi.
Jāņem vērā bērnu dzimšanas secība
Vecākiem bērniem ģimenē parasti patīk komandēt, bet jaunākie biežāk mēdz būt bezrūpīgāki. Šis modelis, nudien, ir ļoti izplatīts. Un tas nav nejauši – vecāki parasti ir daudz prasīgāki pret vecākajiem bērniem.
Esi godīgs un taisnīgs
Ja bērns ar stipri izteiktu, pēc neatkarības alkstošu, raksturu jūt pret viņu netaisnīgu attieksmi, viņš sāks aizstāvēties. Tādā gadījumā ir jāatrod savstarpēja sapratne. Paskaidro, kāpēc ir jārīkojas tieši tā. Cenšoties bērnu par kaut ko pārliecināt, rūpīgi izvēlies argumentus – viņš no tevis sagaida godīgumu.
Piedāvā alternatīvas
Centies maksimāli izrādīt empātiju un piedāvāt vairākus izvēles variantus. Ja viņš atsakās iet gulēt, piedāvā palasīt pasaku vai atgādini, ka viņa istabā gaida iemīļotā mīkstā mantiņa – lācītis, pelēns, zaķēns vai kaķēns.
Ļauj izrādīt patstāvību
Vairumam bērnu ar izteikti neatkarīgu raksturu patīk mācīties no savas personīgās pieredzes. Tāpēc brīžos, kad tu viņam lūdz turēties tālāk no karstas plīts, viņš, tieši pretēji, var izdomāt pienākt vēl tuvāk. Tādos gadījumos, kad runa nav par veselības vai pat dzīvības briesmām, ļauj bērnam izdarīt to, ko viņš vēlas.
Izrādi atbalstu
Izrādi cieņu
Ja bērns jūt, ka viņu ciena, viņš nemaz negrib strīdēties un rāties. Ļoti bieži bērni ar spēcīgu raksturu sacenšas ar vecākiem tieši tāpēc, ka cenšas panākt cieņu.
Bērnam ir svarīgi zināt, ka arī viņa teiktajam ir nozīme ģimenes sistēmā. Nav vērts vienkārši teikt, ka tev nepatīk viņa idejas, – pamēģini tās realizēt praksē. Tas nekas, ka tās nav ideālas? Toties bērns gluži vienkārši būs laimīgs.
Izvirzi konkrētas "pasūtījuma" prasības
Bērnam ir precīzi jāzina, kas viņu sagaida konkrētā situācijā. Piemēram, izveido īsu sarakstu, kas viņam noteikti jāpaveic. Piemēram, karu rītu ir jāiztīra zobi, tad seko brokastis, ģērbšanās utt.
Māci regulēt emocijas
Tev bērnam ir jāiemāca ne tikai regulēt, bet arī apzināties savas emocijas.
Evila akcentē, ka labs vecāks ir nevis tas, kurš nepieļauj kļūdas, bet tas, kurš tās atzīst. Galvenais – mācīties no tām un censties visu labot. Tā tu arī bērnam parādīsi, ka kļūdīties ir normāli. Bet tā ir viena no svarīgākajām prasmēm, ko tu savai atvasei vari nodot.