Pēc tam, kad Krievija uzsāka karu Ukrainā, daudzas Latvijas ministrijas izdeva tiešus dekrētus – to pakļautībā esošās iestādes informāciju sniegt un sazināties ar klientiem drīkst tikai valsts valodā. Pieprasīt no darbiniekiem citu valodu prasmes, izņemot valsts valodas, nav likumīgi. Vienīgais izņēmums krievu valodas izmantošanai saziņā ar klientu pieļaujams, ja viņam nepieciešams kritiski svarīgs pakalpojums.
Visjūtīgākā sabiedrības daļa – Labklājības un Veselības ministrijas iestāžu klienti: seniori, invalīdi, bērni, vecāki. Nav brīnums, ka viņu reakcija ir visemocionālākā. Ģimenes ārsti stāsta, ka klienti praksi izvēlas ne tikai pēc ārsta profesionalitātes un tuvuma dzīvesvietai, bet arī pēc tā, vai ārsts runā vairākās valodās. Par "ātrajiem" stāsta, ka grūti noformēt brigādes ar jauniem speciālistiem, lai vismaz viens prastu krievu valodu. Arī privātajā sektorā daudzi atteikušies no mājaslapām un krievu valodas izvēles saziņā pa telefonu. Informācijas krievu valodā vairs nav sabiedriskajā transportā, vairākās komunikācijas tehnoloģiju kompānijās un tirdzniecības ķēdēs, kā arī labdarības portālā "ziedot.lv", kurš par šo savu lēmumu ticis pakļauts mobingam.
Tajā pašā laikā Valsts valodas centrā divkārt palielinājies sūdzību skaits par to, ka, vēršoties latviski, atbild citā valodā (no 685 sūdzībām 2021. gadā līdz 1165 sūdzībām 2022. gadā).
Kā praksē notiks saziņa, ja klienti nepārvalda latviešu valodu tādā līmenī, lai varētu izskaidrot savu situāciju un palūgt palīdzību vai apkalpošanu? Portāls "Delfi" iztaujāja iestādes.
Labklājības ministrija: sociālie dienesti, VBTAI, Nodarbinātības valsts aģentūra
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
