Piespiedu celibāts un vardarbības glorificēšana – kas slēpjas aiz ekstrēmās 'incel' kustības

Kaut arī šobrīd vārds "incel" ir kļuvis par sinonīmu mizogīnijai (patoloģisks riebums pret sievietēm – aut.), šo kustību dibināja sieviete. 1990. gados, kad globālais tīmeklis tikai uzņēma apgriezienus, kāda studente vārdā Alana izveidoja forumu "Alanas Involuntary Celibacy Project" ("Alanas piespiedu celibāta projekts"), kur dalījās ar savu neveiksmīgo pieredzi attiecībās ar pretējo dzimumu. Ar laiku forums kļuva par neformālu atbalsta grupu, kur pulcējās dažādu dzimumu, rasu, vecumu un seksuālās orientācijas cilvēki, kurus apvienoja neveiksmīga romantisko attiecību pieredze. Tajā laikā tika ieviests arī vārds "incel", ko izmantoja, apspriežot kautrību un sociālās neveiklības sajūtu.

Galu galā Alana izveidoja attiecības un forumu pameta, atstājot to citu dalībnieku pārziņā. Par to, ka forums ir pārtapis radikāļu kustībā, Alana uzzināja vien 2014. gadā, kad notika pirmā masveida slepkavība, raksta CNN. Slepkavību pastrādāja Eliots Rodžers, Isla Vistā (Kalifornija) nogalinot sešus un ievainojot 14 cilvēkus, pēc tam izdarot pašnāvību. Taču pirms pašnāvības viņš sociālajos medijos ievietoja garu manifestu, kurā pausta "incel" ideoloģija – piespiedu celibāts un karš pret sievietēm. Vēlāk slepkavības notika arī Kanādā un Lielbritānijā, bet upuru skaits pārsniedza 50.

Viss kā filmā

Kamēr vieni "incel" kustību politkorekti dēvē par subkultūru, tikmēr citi uzsver, ka tai piemīt visas ekstrēmistiskas ideoloģijas pazīmes. "Incel" pamatā acīmredzami ir mizogīniskas idejas, kas balstītas uz pieņēmumiem, ka sievietes stājas seksuālās attiecībās tikai ar ģenētiski pārākiem vīriešiem, tādējādi no sava redzesloka izslēdzot nepievilcīgus vīriešus, raksta Lielbritānijas Drošības apdraudējumu izpētes un pierādījumu centrs. Lieki piebilst, ka "inceli" sevi uzskata par sabiedrības hierarhijas zemāko slāni, cilvēkiem, kas ir sociāli vientuļi un nespēj dibināt ģimeni, tādēļ viņu starpā tiek normalizēta vardarbība pret sievietēm. Savukārt "The New Yorker" autore Džia Tolentino uzsver, ka "inceli" īsti nemeklē dzimumattiecības, viņi tiecas uz absolūtu vīriešu pārākumu.

"Inceli" nespēj pieņemt, ka mūsdienu pasaulē vairs nevalda patriarhāts un sievietes var brīvprātīgi izvēlēties partnerus un dzīves laikā tos mainīt. "Sabiedrība ir kļuvusi par sieviešu pielūgsmes vietu, un tas ir tik ļoti nepareizi – viņas nav dievietes, bet gan sabiedrības padibenes," vēsta tipisks "incel" foruma ieraksts.