Šeptēties pa virtuvi ar bērnu: galvenie drošības ieteikumi

Gatavošana kopā ar bērniem veido lielisku vidi mācībām un iemaņu attīstībai. Bērni vislabāk mācās pieskaroties, pagaršojot, taustot, vērojot, lasot un klausoties. Piemēram, ja bērns apgūst lasīšanas prasmes, kopā gatavojot maltīti, var trenēties lasīt receptes un attīstīt valodas prasmes. Runājot un aprakstot notiekošo gatavošanas laikā, bērni apgūst jaunus vārdus un terminus, kurus, iespējams, iepriekš nav dzirdējuši. Savukārt matemātiskās prasmes var attīstīt, piemēram, skaitot olas vai miltu karotes, atpazīstot skaitļus svaros, sverot un mērot sastāvdaļas.

Jau no mazotnes iesaistot bērnu kopīgā ēdienu pagatavošanas procesā, bērnā var attīstīt radošumu, lēmumu pieņemšanu, veidot pārliecību par savām spējām, kā arī vērtīgi pavadīt laiku kopā. Protams, atceroties par dažiem drošības noteikumiem.

Dažādi termiskie apdegumi un applaucējumi ir viens no biežākajiem traumu veidiem virtuvē, tādēļ būtiski pievērst uzmanību vairākiem aspektiem. Karstas pannas un katli jātur tālākajā plīts malā, bet gatavošanas procesā pannas vai katla rokturi jāpagriež tā, lai bērns nevarētu pie tiem pieķerties.

Tāpat jānoslēpj sērkociņi un, ja virtuvē atrodas bērns, jāuzmana, lai cepeškrāsns durtiņas nepaliek atvērtas, kamēr tajā gatavoto pārliek uz virsmas vai apmaisa. Ļoti rūpīgi jāuzrauga mikroviļņu krāsns, un nevajadzētu ļaut raustīt tās durtiņas vai grozīt režīmus. Šķidrumi un ēdieni tajā var uzsildīties nevienmērīgi, savukārt trauki – tieši otrādi – ļoti sakarst.

Diemžēl bērni vecumā līdz trim gadiem nereti apdegumus gūst, aplejoties ar karstu dzērienu vai ēdienu, ko uz galda malas atstājuši pieaugušie, vai, bērnam atrodoties pieaugušajam klēpī, kad tas vienlaikus rokās tur arī karstu dzērienu. Tādēļ krūzes ar dzērienu jānovieto galda vidū vai citā bērnam grūti aizsniedzamā zonā, un arī padot otram karsta dzēriena krūzi, sniedzoties pāri bērnam, ir riskanti. Gatavojot vai sildot maltīti, bērnu nevajadzētu turēt rokās.

Virtuvē ir daudz lietu, ar kurām bērns var potenciāli aizrīties – rieksti, makaroni, lielāki ēdiena gabali, mājdzīvnieku barība, dažādas dekorācijas vai magnēti, kas ar jaukām atmiņām atvesti no ceļojumiem. Svešķermenim nonākot gremošanas sistēmā, tiek traucēta normāla barības uzņemšana. Lielāks, neregulāras formas svešķermenis var nosprostot zarnu un radīt zarnu bojājumus, iekaisumus vai infekcijas, traucējot gremošanas procesus. Norītais priekšmets, piemēram, monēta, var vairākus mēnešus palikt arī barības vadā un ieaugt audos – lai to izņemtu, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Tāpēc rūpīgi jāpārskata plaukti un atvilktnes, kuri ir bērna sasniedzamības zonā, – vai tajos nav pārtikas vai viegli atverami pārtikas uzglabāšanas trauki, piemēram, ar sausiem makaroniem, zirņiem, pupiņām, riekstiem, kurus var norīt vai iebāzt degunā, ausīs. Tos labāk pārlikt augstāk vai lietot atvilktņu un skapīšu rokturu slēdžus.

Lai gan gatavošana var būt jautra, nedrīkst aizmirst par drošību un higiēnu – vecākiem jārāda paraugs, ka pirms ķeršanās pie darba ir rūpīgi jānomazgā rokas un, piemēram, arī jānoskalo dārzeņi, kā arī kopumā virtuve ir jātur tīra. Svarīgi jau mazotnē iemācīt sakopt savu darba vietu uzreiz un nolikt priekšmetus atpakaļ savās vietās, kas palīdzēs arī novērst traumu riskus, piemēram, uz izlieta šķidruma kāds var nejauši paslīdēt un pakrist.

Mazi bērni reizēm mīl uzlaizīt gardas mērcītes vai citus ēdiena atlikumus – no šķīvja, galda, pirkstiem un citām virsmām. Ja no šī ieraduma grūti atradināties, pajautājiet, kam viņi dienas laikā pieskārušies un vai gribētu, ka tas viss nokļūst viņu mutē? Iespējams, tas liks saviebties un aizdomāties.

Lai gan saraksts ar drošības darbiņiem pirms kopīgas gatavošanas ir salīdzinoši garš, iepriekš aprakstītās priekšrocības ir tā vērtas. Neatkarīgi no tā, vai tiek gatavotas brokastis nedēļas nogalē vai vakariņas darba dienās, bērns jutīsies gandarīts, ka iesaistīts un spēj paveikt vienkāršus uzdevumus. Vecākiem vēlams vien izvairīties no bērna kritizēšanas un pamācīšanas, ļaujoties procesam ar atvērtu prātu.

Raksts tapis Eiropas Sociālā fonda finansētās kampaņas "Pārvērt pārdrošību par drošību!" īstenošanas gaitā – tās mērķis ir izglītot un informēt dažāda vecuma bērnus, viņu vecākus un citus pieaugušos par drošību, biežāko traumu veidiem katrā vecumposmā, traumu gūšanas apstākļiem un profilakses pasākumiem, lai samazinātu bērnu traumatismu Latvijā. Visi kampaņas informatīvie materiāli pieejami Veselības ministrijas tīmekļvietnē "Esparveselibu.lv" un Bērnu slimnīcas mājaslapā. Kampaņas aktualitātes tiek atspoguļotas arī sociālo tīklu vietnēs.