Bāriņtiesa pērn tiesībsargājošām institūcijām ziņojusi par 106 vardarbīgiem vecākiem  (4)

Kā liecina bāriņtiesas darba pārskats par 2022. gadu, ko savā mājaslapā publicējusi Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kopumā pagājušajā gadā bāriņtiesas redzeslokā bija 1350 ģimenes, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un par kurām bāriņtiesa pārskata gadā informējusi pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju. Šajās ģimenēs kopumā aug 2581 bērns.

983 vecākiem jeb precīzāk – 455 mātēm un 528 tēviem saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu pārtrauktas bērna aizgādības tiesības. No šīm personām 182 bija tādas, kurām ne jau pirmo reizi pārtrauktas tā paša vai cita bērna aizgādības tiesības.

Raksta sākumā minējām skaitli 106 – vardarbīgos vecākus, taču to skaits patiesībā ir lielāks. Par 106 vecākiem vien bija reāls pamats ziņot tiesībsargājošām institūcijām, piemēram, policijai vai prokuratūrai. Kopumā pērn bāriņtiesas redzeslokā nonāca 172 personas, kurām pārtrauktas bērna aizgādības tiesības, ja konstatēta vecāku vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu. Par laimi, ir arī gadījumi, kad vecāki saprot pašu pieļautās kļūdas un viņi maina savu dzīvesveidu. Piemēram, 2022. gadā 238 vecākiem – 141 mātei un 97 tēviem ir atjaunotas pirms tam pārtrauktās bērna aizgādības tiesības.

Pagājušajā gadā arī sagatavoti deviņi pieteikumi, ko bērna interesēs iesniegusi bāriņtiesa ar lūgumu tiesai nodrošināt pagaidu aizsardzību pret vardarbību. No šiem gadījumiem seši bija par situācijām, kad konstatēta vairāku veidu vardarbība un pa vienam gadījumam – fiziska, seksuāla un psiholoģiska.

Bāriņtiesas lietvedībā uz pagājušā gada 31. decembri kopumā atradās 27 081 lietas, no kurām 6913 ierosinātas pērn. 84 bāriņtiesas lēmumi ir pārsūdzēti tiesā, no tiem 45 par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu un pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu vecākiem. No šiem tiesā pārsūdzētajiem lēmumiem 17 atstāti spēkā, viens atcelts, bet 27 lietu izskatīšana vēl nav pabeigta.

Par bērnu tiesību ievērošanu, par viņu labbūtību un priecīgu bērnību Latvijā rūpējas vairākas valsts iestādes, kā arī dažādas nevalstiskās organizācijas, tostarp nodibinājums “Centrs Dardedze”, kuri ne tikai prot pakratīt ar pirkstu, bet arī cenšas mainīt likumdošanu. Lūk, turpinājumā “Dardedze” viedoklis par to, kāpēc ir jāmaina terminoloģija, ko mēdzam lietot gadījumos, kad bērns piedzīvojis seksuālu vardarbību.

“Pusaudzi pavedina basketbola treneris, par iespējamu seksuālu vardarbību pret mazgadīgu personu aiztur priesteri, meitene par naudu izplata citu nepilngadīgo seksuāla rakstura materiālus, vīrietis vervē zēnus sporta skolā un seksuāli izmanto savā dzīvoklī – tie ir tikai daži no pēdējā laika ziņu virsrakstiem par seksuāla rakstura pāridarījumiem, kas veikti pret bērniem. Vēl nesen sabiedrībā valdīja mīti: dzimumnoziegums – tātad izvarošana, pāridarītājs – tātad svešs vīrietis, vardarbība – tātad darbības, kas veiktas ar varu. Kā redzams, realitāte liecina pavisam par ko citu. Šajā rakstā ieskicēsim pārmaiņas bērnu seksuālas izmantošanas izpratnē.

“Centrs Dardedze” strādā ar vardarbības pret bērnu novēršanu jau vairāk kā 20 gadus un īpaši specializējas bērnu seksuālas izmantošanas prevencijas jomā. Mūsu pieredze darbā ar bērniem, vecākiem un speciālistiem liecināja par to, ka šāds skaidrojums it nekādi nepalīdzēja dažādu jomu speciālistiem atpazīt gadījumus, kad bērnam nepieciešama īpaša aizsardzība un palīdzība. Drīzāk tas radīja arvien jaunus jautājumus. Vai situācijā, ja bērns šķietami saprot vai ir piekritis seksuālām darbībām, tās ir pieļaujamas? Kā atšķirt apzinātu bērna piekrišanu no neapzinātas? Ja tā ir šķietami apzināta (bērns pats aizgāja uz dzīvokli, iekāpa automašīnā, gāja uz guļamistabu u.tml.), vai tā nenodara kaitējumu bērnam un viss ir kārtībā? Nē, nav. Minētais skaidrojums nedz palīdz saprast pārkāpumu dabu, nedz arī veicina atbalsta sniegšanu cietušajiem bērniem.

Tajā pašā laikā seksuāla vardarbība ir definēta arī Krimināllikumā, kas XVI nodaļā uzskaita noziedzīgos nodarījumus pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kuros cietis bērns, un ar tiem saistītos sodus. Termins “seksuāla vardarbība” minēts 160. pantā, runājot konkrēti par “seksuāla rakstura darbību nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi fiziskā saskarē ar cietušā ķermeni, ja tā izdarīta, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli vai pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo”. Kā redzams, likumos bija vērojamas pretrunas – kamēr BTAL par seksuālu vardarbību sauca jebkuru dzimumnoziegumu, Krimināllikumā šādi apzīmēti tikai tie noziegumi, kur bērnu kāds ir fiziski aizticis. Šāda nesakritība, iespējams, varēja radīt maldīgu priekšstatu, ka noziegums saistās tikai ar fizisku kontaktu, lai gan arī bērnam nepieskaroties veikta pāridarījuma sekas var būt ļoti smagas un ilgstošas.

Plašās diskusijās ar iesaistītajām institūcijām, nonācām līdz jaunai definīcijai, kas turpmāk BTAL 1. pantā aizstās “seksuālu vardarbību”: “seksuāla izmantošana — jebkādas seksuāla rakstura darbības ar bērnu nolūkā sniegt vai gūt seksuālu stimulāciju vai seksuālu apmierinājumu vai citādu labumu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kurš sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības uzticības vai spēka pozīcijās attiecībā pret upuri ar vai bez fiziska kontakta ar bērna ķermeni, tai skaitā pakļaujot bērnu citu seksualitātei vai izmantojot informācijas vai komunikāciju tehnoloģijas”. Vakar Saeima pieņēma šos grozījumus galējā lasījumā.

Ko šis jaunais skaidrojums palīdz labāk izprast? Vecākiem un speciālistiem, kuri strādā ar bērniem, ir svarīgi apzināties – pāridarītājs var būt ne tikai pieaugušais, bet arī cits bērns. Dzimumnoziegums var tikt veikts gan ar, gan bez fiziska kontakta ar bērnu – tai skaitā tiešsaistē. Pie seksuālas izmantošanas pieskaitāma arī bērna pakļaušana citu seksualitātei – kā dzimumakta veikšana, bērnam redzot vai pornogrāfisku materiālu rādīšana bērnam, turklāt seksuālas izmantošanas mērķis var būt ne tikai seksuāls stimuls vai apmierinājums, bet arī cita veida labuma gūšana.

Ceram, ka jaunais skaidrojums turpmāk palīdzēs ikvienam vecākam, ārstam, pedagogam, psihologam, sociālajam darbiniekam, bāriņtiesas darbiniekam, policistam, tiesnesim un citiem speciālistiem labāk atpazīt bērnu seksuālas izmantošanas dažādās izpausmes. Nāk vasara – bērnu brīvlaiks, nometnes, karsts laiks… Ja pamanāt aizdomīgas situācijas bērnu dzīvēs, ziņojiet!”