Viesojoties "Radio SWH" raidījumā "Ar dziesmu par dzīvi", dziedātājs Dons dalās savās pārdomās un pieredzē par emociju izrādīšanu un izlādi, tai skaitā, atklājot, ka pašam palīdzot kārtīga izraudāšanās, piemēram, skatoties kādu filmu. Viņš nekautrējas par to runāt, ņemot vērā, ka daļa cilvēku paturot emocijas sevī. Tāpat Dons uzskata, ka, gadiem ejot, dzīves vērtības mainās.
"Ievainojamība nepazūd nekad. Mēs tādi esam visu dzīvi. Liekam tās sienas sev apkārt, cenšamies būt tādi baigie džeki ar dzelzs nerviem, "aironmeni" un kas tik vēl ne, supermeni un tā tālāk," stāsta Dons. Brīžos, kad emocijas sakāpinātas, viņam palīdzot izraudāšanās, uzliekot kādu skumjāku filmu. "Tad izraudies krustām šķērsām. Kārtīgi. Es paņemu veco t-kreklu, lakatiņš tur nepalīdz."
"Es nekautrējos no tā," par raudāšanu saka dziedātājs. Viņš atminas, ka emociju publisku izpausmi redzējis jau ģimenē, piemēram, brīžos, kad tētis spēlējis ģitāru. Savukārt apkārt redzējis, ka cilvēki tās tur sevī. Uz raidījuma vadītāja Jāņa Šipkēvica teikto, ka sabiedrība agrāk nepieņēma to, ka vari būt nobijies, ka vari pateikt – nē, jo modē bijis supermena tēls, Dons nosaka lakoniski: "Pa lielam, mēs visi esam nobijušies."
Dziedātājs uzskata, ka cilvēka dzīvē vērtības mainās. "Tev liekas – beidzot ir nostājušās, nē, ir vēlreiz pulkstenis apgriezies, un tu ieraugi jau citādāku šķautni. Tad tu izklaidē sevi, cik nu vari, apgūsti, ej dziļāk, paliec uz vietas, bišķi piebremzē, skaties – vadi to gaismas kosmosa kuģi līdz brīdim, kamēr gaisma pazudīs," pārdomās dalās Dons.
Pilnu raidījuma ierakstu vari noklausīties zemāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
