No iepakojumiem izveidot puķu podus un citi jauniešu padomi atkritumu izmantošanai

Apkopojot pieredzi Rīgas 45. Mežaparka vidusskolas Mežaparka filiālē, piedāvājam ieteikumus skolām un vecākiem, kā bērnos veicināt interesi par zaļo dzīvesveidu un iesaistīt viņus atkritumu šķirošanā.

Pirmklasniekam būs grūti saprast, kas ir ozona slānis, siltumnīcas efekts un CO2 piesārņojums, tāpēc, runājot ar bērnu, ir jāizmanto praktiski un vienkārši piemēri, paturot prātā bērna vēlmi saprast, par ko viņam tiek stāstīts. Jo ātrāk bērni uzzina par videi draudzīgu rīcību un zaļo domāšanu, jo ātrāk tiek veicināta viņu interese par vides jautājumiem un ar laiku tā kļūst par normu.

Katrai skolai jāapzinās, kas ir tie atkritumu veidi, kas visbiežāk nonāk atkritumu konteineros. Bērni sākumskolas klasēs aktīvi nodarbojas ar rokdarbiem, tāpēc visbiežāk miskastēs nonāk tieši papīra atkritumi, taču tos var savākt vienā kastē un vēlāk atkārtoti izmantot vai arī nodot tos makulatūrā. Tāpat, nereti bērniem skolās tiek doti "Rasēns" piens, no kuru iepakojumiem var piemēram izveidot puķu vai pavasara zaļumu podiņus, kurus bērni paši var iestādīt, vērot, kā tie aug, un vēlāk arī lietot tos uzturā, saņemot nepieciešamās uzturvielas.

Bērnu radītajiem atkritumiem ir ļoti daudz otrreizējās izmantošanas iespējas, tikai jāpieiet tam radoši un jādod viņiem idejas, ko ar šiem pārpalikumiem var darīt. Pogas, tualetes papīra rullīši, saldējumu kociņi tīri labi var derēt kā izejmateriāli dažādiem rokdarbiem, piemēram, apsveikuma kartītēm, Ziemassvētku rotājumiem vai zīmuļu turētājiem. Piedāvājot Mežaparka sākumskolas bērniem idejas, ko var darīt ar plastmasas pudelēm, olu kastēm un citām lietām, viņi bija pārsteigti par atkritumu otrreizējās izmantošanas daudzajām iespējām. Lai gan šobrīd ir iespēja plastmasas pudeles nodot depozītā, no tām var izveidot arī naudas krājkasi un izrotāt to cūciņas formā.

Latvijas sabiedrība pagājušajā gadā ātri vien pielāgojās depozīta sistēmai, lai atgūtu iemaksāto 10 centu avansu par katru nopirkto pudeli, plastmasas iepakojums bija jānodod. Tieši bērni ir tā sociālā grupa, kas visātrāk pielāgojas pārmaiņām, tāpēc ir svarīgi atkritumu šķirošanu mācīt jau agrā vecumā. Vecākām klašu grupām var piedāvāt veidot depozīta punktu klasē, atvēlot vienu kasti depozīta pudeļu savākšanai, pēc pudeļu nodošanas, naudu iztērē klases vajadzībām. Šādā gadījumā bērni jāpiekodina, ka tās nav sacensības, bet gan iespēja starpbrīdī iegādātās pudeles nodot depozītā, nevis izmest atkritumu tvertnē.

Lai veicinātu atkritumu šķirošanas praksi skolā, var izvietot atkritumu konteinerus papīra, plastmasas un stikla atkritumu šķirošanai. Lai bērni varētu vieglāk orientēties šķirošanas procesā, uz konteineriem var uzlīmēt infografikas ar paskaidrojumiem, ko katrā grozā drīkst mest un kā to pareizi darīt. Ja bērni vēl nav raiti lasītāji, teksta vietā labāk izmantot attēlus ar priekšmetiem, ko konkrētajā konteinerā drīkst mest. Tāpat šādu praksi var ieviest arī katrā klašu telpā, ja klases telpā ir pietiekami vietas. Šādā gadījumā skolai būtu jānodrošina, lai pie skolas ir arī attiecīgo atkritumu šķirošanas konteineri, lai skolēnu šķirotie atkritumi netiktu sajaukti kopā sadzīves atkritumu konteinerā.

Daudzu mājsaimniecību atvilktnēs aizmirstas vāļājas nolietotās baterijas. Skolā, kurā viesojāmies, katra klase ir izveidojusi kasti, kurā bērni atnes un šķiro izlietotās baterijas.

Lai bērni izdzertu diennaktī nepieciešamo ūdens daudzumu, skolās būtu jāizvieto ūdens bunduļi, savukārt vecākiem būtu jāparūpējas, lai viņa bērnam uz skolu būtu līdzi daudzreiz lietojamā pudele, turpretī, ja bērns nevēlas to katru dienu ņemt līdzi, klases telpās var arī atstāt savu krūzīti, kuru lietot pēc nepieciešamības.

Mūsdienās arvien aktuālākas un populārākas kļūst mantu apmaiņas vietas jeb brīvbodes, kur bez maksas var nodot vai saņemt kādu priekšmetu. Arī skolās var ieviest spēļu un grāmatu apmaiņas kastes, kas ļautu bērniem mainīties ar jau izlasītajām grāmatām vai galda spēlēm, kuru spēlēšanas process kļuvis vienmuļš. Bērni sākumskolas vecumā var baidīties uzticēties saviem klasesbiedriem, jo uztraucas, ka viņu mantas tiks saplēstas vai netiks atdotas atpakaļ, tāpēc labāk par šādu apmaiņas punktu izveidi savstarpēji jāvienojas vecākiem. Apmaiņa ar mantām var būt arī izglītojošs process, mācot bērniem dalīties, rūpēties par svešu mantām un uzņemties atbildību.

Lai dotu mantām otro iespēju, skolā var rīkot ne tikai Mārtiņdienas, Miķeļdienas un Māmiņdienas tirdziņus, bet var sarīkot arī "otrās elpas" tirdziņu, kur labas, taču vairs nevajadzīgas lietas var apmainīt vai pārdodot par simbolisku samaksu. Ziemassvētkos klases mēdz rīkot pašapdāvināšanos. Lai vecākiem nebūtu jātērē nauda dāvanām, bērni var vienoties, ka uzdāvinās kādu lietu, ko pats dāvinātājs vairs neizmanto, iepriekš vienojoties par dāvanas vērtību. Dāvanu idejām var pieiet arī radoši un izveidot pašdarinātu dāvanu no mājās pieejamiem materiāliem.

30 procentus no Latvijā saražotajiem atkritumiem veido pārtikas paliekas – tās veidojas gan mājsaimniecībās, gan izglītības iestādēs. Ierasti skolās netiek piedāvāti dažādi pusdienu piedāvājumi visām gaumēm, tāpēc bieži vien ēdienu atliekas paliek uz šķīvja. Veids, kā samazināt pārtikas izšķērdēšanu skolu ēdnīcās, ir ļaut bērnam pašam uzlikt sev porciju, viņam zinot, ko un cik daudz viņš vēlas apēst.

Interneta dzīlēs ir atrodami ļoti daudzi informatīvi un interaktīvi materiāli, ko skolotāji var izmantot audzināšanas darbā ar skolēniem. Interesantus un lietderīgus materiālus piedāvā "Latvijas Zaļais punkts", "Zaļā josta" sadarbībā ar mājaslapām "atkritumi.lv" un "tirailatvijai.lv", kā arī atkritumu pārstrādes uzņēmumi.