Leļļu teātris pusaudžiem par pusaudžiem

"Vaļa dziesma" ir aktiera un režisora Rūdolfa Apses otrais iestudējums Latvijas Leļļu teātrī. Šo izrādi režisors izvēlējies veidot kā aktiera Pētera Galviņa monoizrādi, kurā viņš atveido stāsta galveno varoni – Vendelu. Jaunais mūziķis jau no pieauguša vīrieša pozīcijām atskatās uz savas jaunības mulsinošo un pirmreizējo izjūtu pilno laiku, kas veidojis pamatu viņa dzīves ilgām un kaislībām.

Dramaturģe Ance Muižniece deviņdesmitos gadus dēvē par plastmasas un popmūzikas zelta laikmetu, kurā pagājusi arī viņas jaunība: "Es esmu sarakstījusi lugu, kurā ir daudz manas bērnības un agrīnās pusaudzības sentimenta, un mana agrīnā pusaudzība bija laiks pirms un pēc milēniuma. Manas vasaras pagāja kūrortpilsētā pie jūras, tur nebija "Glābējzvana" vai "Beverlihilzas 90210", tur bija daudz, daudz radio pirms aizmigšanas teltī, saulrieti un saullēkti, dredos salipuši sālsūdens izbalināti mati un centieni tos izmazgāt ūdenī, kas jānes no akas. Taču lugas galvenais varonis Vendels nav es, tāpat kā viņa piedzīvotie notikumi nav mani notikumi. Bet jautājumi un problēmas, ko viņš risina, gan ir manējie. Mūsējie! Cilvēce vidi sev apkārt ir aizlaidusi bezdibenīgā pakaļā, jauni cilvēki iestājas par dzīvniekiem un kokiem, jo saprot, cik satraucošos ātrumos viss dzīvais mums apkārt izmirst un izzūd. Taču arī tad, tālajos deviņdesmitajos, bija jaunieši, kurus satrauca pie jūras redzētais un vecākās paaudzes ignorance pret mirstošajām jūras un upes radībām. Tāda bija arī Laura, kuru iepazīstot mainījās visa Vendela pasaule." Režisors Rūdolfs Apse papildina: ""Vaļa dziesma" ir Vendela pusaudža gadu ritējuma, saasināto jūtu un pasaules uztveres atstāsts. Šajā izrādē notikumi un mūzika viens bez otra nevar pastāvēt – situācijas ir devušas izejvielu Vendela mūzikai, savukārt to atstāsts bez skaņām nedod pietiekošu sapratni par notikumiem. Vendelam dzīve un mūzika ir līdzvērtīgas, un abu centrā ir jaunībā iepazītā Laura."