Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, publisko telpu periodiski pāršalc agresīva retorika, kurā tiek aicināts kļūt neiecietīgākiem pret krievvalodīgo kopienu Latvijā. Vai šādi uzsaucieni sociālajos medijos patiešām kalpo par indikatoru kopējai sabiedrības radikalizācijai? Vai arī pamata bažām nav, un tie ir tikai dažu sabiedrības locekļu šovinistiski izgājieni? Skaidro Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns.


Šīs nedēļas sākumā plašas diskusijas izraisīja kāds ieraksts "Twitterī", kurā vīrietis aicināja bērnus mācīt uzdot politnekorektus jautājumus krievvalodīgiem bērniem, tostarp jautāt, vai viņu tēvi karo. Diskusija izvērtās plašumā, izejot ārpus konkrētā sociālā medija un ieraksta autoram saņemot gana lielu atbalstu, kas raisīja jautājumus – sabiedrība ir radikalizējusies vai arī tas ir tikai viens neveiksmīgas komunikācijas gadījums.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

Valsts valodaLasāmgabaliLatviešu valoda

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit