Biedrības "Taureņa efekts" kampaņas "Vārdi sāpina! Klusums nogalina…" ietvaros gada laikā ārstu–psihoterapeitu konsultācijas kursu saņēmuši jau 12 bērni, kuri nejūtas emocionāli labi, tostarp, cieš no mobinga. Kampaņas mērķis ir sniegt profesionālas ārstu-psihoterapeitu konsultācijas, lai uzlabotu bērnu mentālo veselību. Tās ietvaros atbalstu saņem bērni no daudzbērnu ģimenēm, no nepilnām ģimenēm (audzina viens no vecākiem), kā arī adoptētiem vai aizbildniecībā esošiem bērniem. Konsultācijās piedalījušies arī vecāki, lai tādējādi saņemtu rekomendācijas kopējās situācijas uzlabošanai. Ārstu-psihoterapeitu secinājumi un ieteikumi.
Ziemeļeiropas Mentālās veselības centra izveidotāja, ārste-psihoterapeite, profesore Gunta Ancāne dalās ar atziņām, pie kurām nonākusi kopā ar ārsti–psihoterapeiti Sandru Vinniņu, kura ikdienā strādā ar kampaņā pieteiktajiem bērniem: "Pirmkārt, bērni savās ģimenēs jūtas emocionāli atstumti vai pamesti novārtā, bieži vien par maz sadzirdēti, kā arī viņu domas un vēlmes netiek respektētas. Otrkārt, ārsta kabinetā bērni mēdz paust to, ka "es to vēl nevienam neesmu stāstījis" vai arī "es jūtos labi, jo pirmo reizi manī kāds klausās" un tamlīdzīgi. Treškārt, jūtoties emocionāli labāk, arī vecāku un ģimenes kopējā pašsajūta uzlabojas, kas pozitīvi atsaucas uz brāļiem un māsām. Ceturtkārt, vairāki vecāki savu nespēju mīlēt bērnus kompensē ar bērnu daudzumu, tādējādi radot sava veida apburto loku, kas ietekmē citas atvases."
Projekta ietvaros ārsti–psihoterapeiti strādā ne tikai ar bērniem, bet arī viņu ģimenēm, tādējādi palīdzot saprast, kā veidot labvēlīgas attiecības savā starpā un uzlabotu kopējo situāciju gan mācību jautājumos, gan kontaktējoties ar vienaudžiem un citiem apkārtējiem cilvēkiem. Šajā darba procesā iezīmējās mīts, kas eksistē vecāku vidū, ka sarunas ar bērnu paredz jautājumu uzdošanu. "Jautājums "pastāsti, kā gāja" nav intereses izrādīšana, tā ir komandēšana, kas bērnu pazemo. Bērna reakcijas šajā gadījumā var būt divas, bet abējādi patoloģiskas: nedalīšanās ar vecākiem kā protesta forma pret pazemojumu vai pazemojuma un devalvācijas pieņemšana, kā arī izpatikšana vecākiem. Patoloģiskas reakcijas gadījumā bērns nonāk emocionālā diskomfortā, kas ātrāk vai vēlāk rada psihiskus vai somatiskus simptomus", skaidro ārste–psihoterapeite, profesore Gunta Ancāne.
Ārstes – psihoterapeites, profesores Guntas Ancānes un ārstes – psihoterapeites Sandras Vinniņas padomi vecākiem, lai pilnveidotu komunikāciju ar bērniem:
- Neuzdot jautājumus, bet izrādīt interesi. Šajā gadījumā var izmantot cieņpilnus izteicienus "vai tu gribētu pastāstīt", "kas interesants notika skolā", "vai vēlies padalīties ar mani, kā skolā jūties" un tamlīdzīgi;
- Klausoties bērna stāstījumā galveno uzmanību pievērst bērna emocijām;
- Dzirdot smagas un sev nepatīkamas lietas, nekādā gadījumā nenonievāt bērna emocijas ar piemēram, "kā tu vari tā justies!", "tā nedrīkst teikt"" un tamlīdzīgi;
- Būtiski izrādīt bērna jūtām un domām ciņu, un tikai pēc tam dalīties ar savu, iespējams atšķirīgu, viedokli;
- Cilvēka rakstura veidošanās notiek pirmajos dzīves gados, tāpēc paradoksālā kārtā tieši audzināšana visbiežāk traucē. Viens no dzīves noslēpumiem ir palīdzēt bērnam augt, netraucējot viņam, kā unikālai personībai, to darīt, bet tikai atbalstīt un palīdzēt.
"Paldies, ikvienam, kurš jau ir atbalstījis kampaņu. Mūsuprāt, bērnu mentālajai veselībai jābūt pieaugušo prioritātei, tāpēc aicinām arī citus iesaistīties ar saviem ziedojumiem gan veikalu tīkla "Aibe" izvietotajās kastītēs, gan ziedojot mājaslapā www.taurenaefekts.lv," saka biedrības "Taureņa efekts" valdes locekle Olga Kazaka, piebilstot, ka kampaņas lapā vēl arvien ir iespējams iesniegt pieteikumus, kas tiek apstrādāti rindas kārtībā, atbilstoši pieejamajam finansējumam.
Tās ģimenes, kuras jūt, ka nepieciešama psihoterapeitu atbalst, aicinātas aizpildīt pieteikuma anketu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
