Jēkabpils pašvaldībai pārmet negodīgu pieeju skolēnu apbalvošanā  (1)

Jēkabpils novada pašvaldība ik gadu svinīgā pasākumā sveic tos novada skolēnus, kuri guvuši augstus panākumus valsts un starptautiska mēroga olimpiādēs, konferencēs, konkursos un sacensībās. Šogad pasākumā tika godināti un naudas balvas saņēma 117 skolēni. Tomēr tie nav visi, kuri aizvadītajā mācību gadā sasnieguši augstus rezultātus izglītībā. Daļa bērnu palikuši bez balvām.

Lai radītu kaut nelielu prieku audzēkņiem un pedagogiem, Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola organizēja pati savu apbalvošanas pasākumu, kurā nacionāla un starptautiska līmeņa konkursu laureātus sveica ar diplomiem un dāvaniņām. 45 skolas audzēkņi, kā arī viņu pedagogi šogad nesaņēma pašvaldības naudas balvas, tāpat arī netika uzaicināti uz apbalvošanas pasākumu.

Sašutumu par to pauž gan bērnu vecāki, gan pedagogi. "Mūzikas skolā bija 46 laureāti, uzaicināts uz šo pasākumu tika tikai viens. Manuprāt, tā ir ļoti nepareiza rīcība. Ir ļoti nepareizi šādā veidā vērtēt un dalīt skolniekus. Tiešām liels paldies mūsu direktorei, kura ļoti operatīvi prata sarīkot šādu pasākumu, lai bērniem vismaz būtu kāds gandarījums," saka Antra Korņejeva, A.Žilinska Jēkabpils mūzikas skolas klavierspēles skolotāja.

Jēkabpils novada pašvaldībā skaidro, ka šāda situācija ir spēkā esošo noteikumu dēļ. Noteikumos par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem izglītībā, ir noteikts, ka naudas balvas pienākas tikai par sasniegumiem konkrētos konkursos, proti, tikai tajos, ko organizējis Valsts izglītības satura centrs vai Kultūras ministrija. Mūzikas skolas bērni piedalījušies konkursos, ko rīkojušas citas iestādes. Tas gan neizskaidro, kādēļ iepriekšējos gados pašvaldība apbalvoja arī tos, kuri guvuši godalgotas vietas konkursos, kas neatbilst šiem noteikumiem. Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks: "Iepriekšējos gados šiem bērniem bija no pašvaldības. Šogad nav mainījies, vienkārši es pateicu, lai skatās pēc nolikuma. Iepriekšējos gados tā nedarīja."

Domes priekšsēdētāja vietnieks Alfons Žuks nenosauca konkrētas personas, kuru dēļ netika ievērots nolikums, bet uzsver, tiklīdz viņš pamanījis neatbilstības, viņš licis tās novērst un ievērot noteikumos rakstīto. Mūzikas skolā gan pauž viedokli, ka noteikumi būtu jāpārstrādā, iekļaujot arī citu organizatoru veidotos konkursus. Korņejeva: "Mūzikas skolas konkursus nerīko Kultūras ministrija. Nacionālais kultūras centrs rīko tikai valsts konkursus, pianistiem šāds konkurss ir bijis pirms septiņiem gadiem, citās specialitātēs reizi četros gados. Mums nav šādu konkursu, ko rīko valsts mērogā katru gadu. Bet šie konkursi, ko rīko mūzikas mācību iestādes sadarbībā ar profesionālām asociācijām un pašvaldībām, ir ļoti augsta līmeņa. Es varbūt varu minēt vienu konkursu, kur piedalījās mana audzēkne Milana Černova. Tas ir Valmieras konkurss, kurā piedalījās audzēkņi gan no prestižām Rīgas skolām, gan no Tallinas, un komisijā bija trīs mūzikas akadēmijas profesori no Rīgas un Tallinas. Milana ieguva vienīgo pirmo vietu, apsteidzot gan Rīgas prestižās mūzikas skolas, gan Igauniju. Es domāju, ka viņa šādā veidā popularizēja gan Jēkabpils mūzikas skolas vārdu, gan Latviju. Ļoti žēl, ka tas pašvaldībā netika novērtēts."

Vietvarā uzsver, ka noteikumi tikšot pārstrādāti, bet nesola, ka turpmāk tajos tiks iekļauti visi valsts un starptautiska līmeņa konkursi, jo tas esot finansējuma jautājums.