Neiropsiholoģe stāsta, kā gadu gaitā mainījusies nostāja pret to, ir vai nav videospēlēm saistība ar vardarbības pieaugumu: "2000. gadu sākumā APA izdotajās vadlīnijās bija norādījusi, ka redz skaidru sakarību starp agresiju un videospēlēm. 2015. gadā šī pati organizācija nāca klajā ar vēstījumu, ka šo sakarību skaidri neredz, bet 2020. gada, kad tapa APA pēdējās izdotās vadlīnijas, dati liecina, ka nevar pieņemt nekādas cēloņsakarības starp videospēļu spēlēšanu un agresīvu uzvedību."
Ko dara šajos pētījumos? Tajos, piemēram, iesaista bērnus un eksperimentālā laboratorijā liek spēlēt spēles, ko viņi dara pirmo reizi, un pēc to spēlēšanas uzreiz pavaicā: "Kā tu jūties, vai neesi kļuvis dusmīgāks u. tml.?" Atziņas pēc šiem eksperimentiem ir tādas, ka uzreiz pēc tam, kad bērns spēlējis vardarbīgu spēli, viņam ir paaugstināts satraukums. Vēl mulsinoši var šķist, ka uzreiz pēc spēlēšanas bērns var šķietami nepamatoti sākt kliegt, grūstīties. Bet gandrīz 30 gadu laikā, kopš sākti pētījumi par šo tēmu, nav saskatāmi nekādi ilgtermiņa efekti. Tātad – uzreiz pēc spēles bērns var uz brīdi kļūt satrauktāks, bet tas neparādās ilgtermiņā reālās dzīves datos, piemēram, noziedzībā.
Zdanoviča norāda, ka kopš 90. gadiem, kad sāka pētīt šo jautājumu, attīstītajās valstīs aptuveni uz pusi ir samazinājies jauniešu izdarīto likumpārkāpumu skaits.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
