Foto: LETA
Nav noslēpums, ka tehniskajās studiju programmās trūkst studentu, vai vismaz to nav tādā apjomā, kādā būs nepieciešami tehniski ievirzīti speciālisti nākotnē. Turklāt daļa no tiem, kuri tomēr iestājas, ir ar pietiekami zemu motivāciju un pēc pirmā studiju gada vērojams liels atbirums. Zemā interese un atbirums sakņojas vairākos aspektos – motivācijas trūkums, nepietiekama sagatavotība pirms studiju uzsākšanas, kā arī kaut kur skolas laikā pazudusi interese par tehniskajām zinātnēm un ticība saviem spēkiem.

Vai šīs problēmas ir iespējams risināt? Patiesībā maziem bērniem ir dabiska interese par tehniskām lietām un skolas uzdevums ir šo interesi izkopt un veicināt, parādot, ka zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika var būt arī ļoti radošas, svarīgi šo interesi nenokaut.

No ekspertiem un varasvīriem dzirdam, ka mums vajag vairāk domāt STEM virzienā. Patiesībā mūsdienās ar STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) zināšanām vien nepietiek, tāpēc aizvien vairāk izglītības ekspertu runā par jaunu konceptu – STEAM, kur A nozīmē mākslu (art), uzsverot nepieciešamību apvienot tehnisko domāšanu un radošumu. Vārds "jaunrade" jau pasaka priekšā – tas nozīmē, prast kaut ko radīt, bet, lai radītu, nepieciešama iedvesma un radošums. Redzot nepieciešamību apvienot mākslu un dizaina domāšanu, ņemot vērā darba devēju pieprasījumu pēc radošajiem prātiem un bērnu dabisko interesi, "Patnī" radās ideja par STEAM skolu. Runājot par bērnu un jauniešu interesi par tehnoloģijām un dabaszinātnēm, secinājums ir pavisam vienkāršs – ja ir skaidra jēga, kāpēc tās jāapgūst, kādu pienesumu tās sniedz, mācību process būs interesants un aizraujošs, praksē balstīts, pieaugs arī motivācija visos izglītības līmeņos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!