"No līdz šim saņemtās informācijas esam izveidojuši informatīvu materiālu, kas ir un kas nav jāpērk vecākam. Kā pirmo publiskojam materiālu par bērnudārzu. Šo materiālu laika gaitā papildināsim, līdz ko vēl parādīsies kāds jauns aspekts. Tādēļ aicinām turpināt iesūtīt informāciju – jūsu atbildes ir ļoti gaidītas!" uz sadarbību mudina Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Kas jāzina vecākiem
Vecāku pienākumu iegādāties savam bērnam mācību līdzekļus nosaka Izglītības likuma 58. panta trešā daļa: "Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos šā likuma 1. panta 12.5 punkta "n" apakšpunktā minētos individuālos mācību piederumus."
Individuālie mācību piederumi ir "izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu: kancelejas piederumi, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas u. c.) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām".
Izsmeļošs mācību piederumu uzskaitījums likumā nav iespējams un nav nepieciešams, jāievēro princips, ka materiāli izglītības obligātā satura apguvei nav jāpērk vecākiem. Prakse iekļaut individuālo mācību piederumu sarakstā mācību līdzekļus, kas jānodrošina skolai, neatbilst labas pārvaldības principam un nav pieļaujama. Tā ir uzskatāma par iestādes prettiesisku faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma izpratnē. Apstrīdēšanas kārtība ir noteikta izglītības iestādes nolikumā.
Vecākiem, kas saņēmuši pedagoga izsniegtus sarakstus ar lietām, kas nepieciešamas izglītības satura apguvei, sākotnēji būtu jāvēršas pie iestādes vadītāja un jālūdz pārskatīt saraksts. Ja neizdodas situāciju atrisināt izglītības iestādes ietvaros, iestādes vadītāja rīcība ir apstrīdama dibinātājam, savukārt dibinātāja rīcība – administratīvajā rajona tiesā. Vecāki ir tiesīgi vērsties arī izglītības jomu uzraugošajā institūcijā – Izglītības kvalitātes valsts dienestā un pie tiesībsarga.
Higiēnas preču nodrošināšanu bērnudārzos nosaka Ministru kabineta noteikumi "Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu".
Zemāk īss izraksts no minētajiem noteikumiem, kas bērnudārzam ir jānodrošina, ko nedrīkst prasīt vecākiem:
- gultas veļa;
- dvieļi: rokām un kājām, drīkst būt vienreizējās lietošanas dvieļi;
- tualetes papīrs vai salvetes, kā arī šķidrās ziepes un roku nosusināšanas līdzekļi;
- dzeramais ūdens. Par to atsevišķs izvērsts regulējums: "Pakalpojuma sniegšanas vietā dzeramais ūdens atbilst dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām un bērniem ir brīvi pieejams. Ja pakalpojuma sniegšanas vietā nevar nodrošināt dzeramā ūdens atbilstību obligātajām nekaitīguma prasībām, pakalpojuma sniedzējs nodrošina bērniem slāpju remdēšanai fasēto dzeramo ūdeni. Bērniem slāpju remdēšanai nodrošina individuālus vai vienreizējās lietošanas traukus."
Savukārt par zobu kopšanas lietām regulējums nosaka: "Pakalpojuma sniedzējs uzrauga, lai bērniem tiktu nodrošināti individuālie mutes higiēnas piederumi (zobu suka un neplīstoša materiāla glāze)." Tātad – šos piederumus pērk vecāki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
