Bez pārmetumiem un agresijas! Kā vecākiem runāt ar bērnu, kurš ir pāridarītājs

Ņirgāšanās bērnam var radīt ļoti nopietnas sekas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Pētījumi un dati norāda, ka pastāv saistība starp izglītības vidē piedzīvotu ņirgāšanos un fiziskām, psihiskām, emocionālām vai sociālām problēmām, kādas attīstījušās vēlākās dzīves laikā, tādēļ ir būtiski ņirgāšanos novērst. Veselības ministrijas (VM) speciālisti ir sagatavojuši materiālu "Kā pasargāt bērnu ņirgāšanās. Ieteikumi visu vecumu bērnu vecākiem", kas tapis Eiropas Sociālā fonda projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" īstenošanas gaitā.

Vecāku loma ir ļoti nozīmīga ņirgāšanās prevencijā (pasākumu kopums, kuru mērķis ir samazināt iespēju, ka ņirgāšanās notiks), atklāšanā un novēršanā, jo vecāki savus bērnus pazīst vislabāk un pirmie spēs pamanīt izmaiņas bērna noskaņojumā un uzvedībā.

Ir svarīgi darīt visu iespējamo, lai ņirgāšanos vispār nenotiktu. Tomēr, ja ņirgāšanās ir notikusi, ir būtiski to laikus atpazīt un pārtraukt, jo no ņirgāšanās cieš visi, kas tajā ir iesaistīti – gan upuris un ņirgāšanās situācijas novērotāji, gan pāridarītājs. Turklāt, situācijai pamainoties, mainās arī lomas, un bērns no pāridarītāja vai vērotāja var kļūt par upuri vai arī atrasties vairākās lomās vienlaicīgi.

Šo rekomendāciju mērķis ir pilnveidot vecāku, likumisko pārstāvju, audžuvecāku un citu audzināšanā iesaistīto personu zināšanas un prasmes par ņirgāšanos izglītības vidē. Rekomendācijas paredzētas visiem bērna vecumposmiem un ir veidotas saskaņā ar vadlīnijām ņirgāšanās izplatības mazināšanai pirmsskolas un sākumskolas izglītības iestādēs, kā arī vadlīnijām ņirgāšanās izplatības mazināšanai pamatskolas un vidusskolas izglītības iestādēs (vadlīnijas izstrādātas izglītības iestāžu vadībai un pedagogiem).

Ja radušās aizdomas, ka bērns ir pāridarītājs, bet par to nav saņemta ziņa no izglītības iestādes/ citiem vecākiem, vai arī bērns par to nav stāstījis, jāatrod veidus, kā uzsākt sarunu un to pārrunāt. Lai veicinātu sarunu, var pastāstīt par savu vai kāda bērnam pazīstama pieaugušā, piemēram, sabiedrībā atpazīstamas personas pieredzi saistībā ar ņirgāšanos. Svarīgi ir dalīties pieredzē un pastāstīt, kāda bija rīcība un risinājums šajā situācijā. Pēc tam uzdodot sekojošus jautājumus: "Vai esi kādreiz redzējis, ka par kādu ņirgājās? Vai esi par kādu ņirgājies?"

Sarunas laikā nepieciešams uzsvērt, ka ņirgāšanās nav pieņemama lieta, un tā rada sāpes un ciešanas visiem iesaistītajiem. Tajā pašā laikā arī jāatgādina un jāiedrošina bērns, ka vecākam var uzticēties – visas situācijas iespējams kopīgi risināt. Lai noskaidrotu vairāk, var sazināties ar bērna izglītības iestādi, un uzzināt, vai ņirgāšanās ir/ nav notikusi.

Sarunas veicināšanai un ņirgāšanās tēmas aktualizēšanai noderēs arī Veselības ministrijas veidotā video simulācija vecākiem, kurā ietverti arī sarunas veidošanas principi ar bērnu, kurš kļuvis par pāridarītāju. Video simulācija vecākiem pieejama šeit.

Ja bērns stāsta, ka ņirgājies par kādu, ir jāpārtrauc visas pārējās veiktās darbības, pilnībā jākoncentrējas uz sarunu ar bērnu, tai skaitā jāveido acu kontakts un bērns:

Ja bērns stāsta, ka ņirgājies par kādu, noteikti nedrīkst:

Ja saņemta ziņa no izglītības iestādes, citiem vecākiem vai kādā citā veidā noskaidrots, ka bērns kļuvis par pāridarītāju, nepieciešams ar bērnu veikt pārrunas. Pāridarītāji mēdz uzskatīt sevi par upuriem, tāpēc sarunā ir jākoncentrējas uz to, lai bērns uzņemtos atbildību par savu uzvedību.

Sākumskolas, pamatskolas, vai vidusskolas vecumā, bērnu ieteicams iepazīstināt ar ATĀ modeli ņirgāšanās pārtraukšanai. ATĀ modelī minētos principus var izmantot arī pirmsskolas vecuma bērniem, mācot tos vienkāršā, mazākam bērnam saprotamā veidā.

A – attiecības. Pārrunāt, kā bērns veido attiecības ar citiem bērniem klasē un kuri no tiem ir īstie draugi, nevis tādi, kas kopā smejas par citu bērnu apcelšanu? Vai draugi smejas arī par viņu pašu?
T – tehnikas. Palīdzēt bērnam apgūt tehnikas, kā sevi parādīt kā līderi un kā kontrolēt savu uzvedību. Ja bērns apzinās, ka netiek galā ar savām emocijām, padomus, kā to iemācīties, var atrast materiālā "Pirmās psiholoģiskās palīdzības rokasgrāmata". Rokasgrāmata pieejama šeit.
Ā – ātra rīcība. Veicināt bērnu uzņemties atbildību par savu rīcību un apturēt ņirgāšanos, lai neradītu vēl lielākas ciešanas. Vājāka bērna aizstāvēšana, nevis apcelšana būs tas, par ko apkārtējie respektēs. Plašāka informācija par ATĀ modeli atrodama šeit.

Par to, kā reaģēt uz ziņām par bērna pāridarījumiem no izglītības iestāžu puses, un plašāk par ņirgāšanās veidiem un ietekmi uz visiem bērniem, kas iesaistīti šādās situācijās, lasi ministrijas sagatavotajā materiālā, ko atradīsi te.