Izlasīju Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājas komentārus par 9. klašu skolēnu sniegumu eksāmenos portālā "Delfi": Tūkstotis devītklasnieku 'aiz borta'. Ir arī pārsteidzoši rezultāti eksāmenu statistikā . Skaitļi jau bija zināmi pirms brīža, tāpēc emociju gamma (no dusmām līdz izmisumam), kas man radās, drīzāk saistīta ar situācijas interpretēšanu. Man patiešām sāp tas, ka valsts līmenī sodām gandrīz tūkstoti bērnu, atstājot uz otru gadu, lai mācās!
Pārfrāzējot Lieni Voroņenko (VISC vadītāju – red.) – skolotājiem to vajadzēja izdarīt pirms pāris gadiem, tā kā viņi to neizdarīja, mēs VISCā to paveicām! Urā! Nu gan visi mācīsies patiešām cītīgi!
Vai es vienīgā nevaru atrast nevienu pētījumu, kas apstiprinātu pieņēmumu, ka atstāšana uz otru gadu kā sistēmiska prakse sekmē skolēnu mācīšanos? Varbūt neprotu meklēt? Man zināmās motivācijas teorijas norāda uz pretējo, piemēram, cilvēka identitāte ietekmē lēmumu pielikt pūles un turpināt darīt (detalizētākai informācijai skatīt, piemēram, Eccles, J. modeli)*. Piespēlējot otrgadnieka statusu, mēs radām vēl sarežģītākus mācīšanās apstākļus, būs jāmāca ne tikai matemātika (vai valodas), bet arī jāmaina nu jau valsts līmenī piešķirtā otrgadnieka birka, kas iešķiro noteiktā kategorijā, veidojot identitāti. Droši vien jau pirms eksāmena šie skolēni nejutās kā izcilnieki, bet nu tas ir pierādīts!