Nedroša apkārtne vai pārāk skaļa ballīte

Jūnija izskaņā ap pusseptiņiem vakarā esam Grīziņkalnā, "Ghetto Games" ielu futbola turnīrā. Gaidāmas U19/20+ OPEN grupas spēles. Jauniešu pasākumā diezgan daudz, bet visi šķiet mierīgi – sarunājas, smejas, vienkārši atpūšas. Mūzika ir skaļa, bet ne tāda, lai gribētos aizspiest ausis. Arī turpat Grīziņkalna parkā cilvēki pievēršas jau ierastajam – skrien, pastaigājas ar bērniem, vingro, vienkārši atpūšas uz soliņa vai zālienā. Vai šī ir tā "atstumtības zona", par ko vasaras sākumā publiski runāja Grīziņkalna apkaimes biedrība, pārmetot organizācijai "Ghetto Games" rajona degradēšanu?

Pie ieejas var manīt kādu ar cigareti starp zobiem vai kūpinām elektronisko cigareti, tomēr pašā "Ghetto Games" teritorijā tādu novērojumu nav. Uzrunātie jaunieši atzīst, ka "Getiņa" teritorijā neriskē darīt ko aizliegtu – pārāk respektē "Ghetto Games" sniegtās iespējas, lai tās pazaudētu viena dūma vai grādīgā malka dēļ. ""Ghetto Games" dzert nedrīkst. Uzreiz izraida, ja kāds fiksē, ka dzer vai pīpē," stāsta sastaptie jaunieši.

Lai gan tas neliedz jaunajiem doties ekspedīcijā uz parka krūmiem – tur gan var redzēt paceļamies kādu dūmu mākoni, bet alkoholu gan nemanām. Arī kāda Grīziņkalna iemītniece apstiprina mūsu novērojumus: "Vakaros te pastaigājos, vēroju jauniešus. Neesmu redzējusi, ka atklāti dzertu, varbūt aiz stūriem kaut kur."

Vietējie iedzīvotāji pauž, ka parka teritorijā parasti nenovēro nelikumīgas jauniešu darbības, un arī nesenos vardarbības gadījumus uzrunātie nesaista ar "Ghetto Games", kā tas iepriekš izskanējis publiskajā telpā. "Jebkuri konflikti jebkurā lokalizācijā ir slikti, bet es nedomāju, ka tas jebkādā veidā saistīts ar šī pasākuma un kustības eksistenci kopumā," uzskata kāda parka apmeklētāja.