Bērni stresā, vecāki stresā... Kā 9. un 12. klašu absolventi apstrīd eksāmenu vērtējumus?  (4)

(Lai neiedragātu bērnu psiholoģisko stāvokli un neietekmētu iespēju atrast sev skolu, rakstā minēto bērnu un vecāku vārdi mainīti.)

"Vairāk nekā mēnesi neesam gulējuši: te nevar pateikt, vai meita eksāmenu nokārtojusi, te jāgaida atbilde apelācijai, te pienāk atbilde, bet nevienā normālā skolā jau vairs neņem..." sūkstas Karīna, mamma kādas Rīgas skolas 9. klases absolventei, kuras vērtējumu angļu valodas eksāmenā izdevās paaugstināt virs 10%. "Mūsu skolas direktore godīgi atzina: bērni ir kovida un eksperimentu upuri. Vispirms, pandēmijas laikā, visus turēja mājās, pēc tam nevarēja īsti pateikt, kas un kā notiks eksāmenā, bet pēc tam arī vērtējumu nevarēja dabūt. Bērni stresā, vecāki stresā, izlaidums sabojāts..."

Pirmoreiz pa ilgiem gadiem Latvijā no pieciem līdz 10 procentiem paaugstināts centralizēto eksāmenu minimālā vērtējuma slieksnis, kas jāsasniedz, lai saņemtu sertifikātu par vidējo un pamatizglītību. Turpmākajos divos gados latiņu plāno pacelt līdz 20 procentiem – Izglītības ministrija to uzskata par optimālu līmeni, jo daudzās ES valstīs tas jau tagad ir 30-40%. Latvijā nolemts prasības paaugstināt pakāpeniski, ņemot vērā to, kā mācību procesu ietekmējis kovids un pāreja uz jauno izglītības sistēmu.

Atkārtots eksāmens nav iespējams. Pat tik nekritisko 10% līmeni trīs mācību priekšmetos (matemātika, latviešu valoda, angļu valoda) nav sasnieguši apmēram tūkstotis devītklasnieku – viņiem būs jāpaliek uz otru gadu. Apmēram tikpat divpadsmitās klases skolēnu nav sasnieguši minimālo līmeni trīs obligātajos mācību priekšmetos un divos izvēles. Viņus, visticamāk, uz otro gadu neatstās, jo vidējā izglītība Latvijā nav obligāta.

Tāpat zināms, ka divi skolēni (viens pamatskolā, viens vidusskolā) tika pieķerti špikojam, viņus no eksāmena atstādināja, kas nozīmē, ka atestātus nesaņems.

Rīgas pašvaldība savās skolās ieviesa bargu prasību – vēl jūnijā galvaspilsētu skolās 10. klasēs neuzņēma, ja eksāmena vērtējums bija zemāks par 35%. Pēc Tiesībsarga aizrādījuma dažās skolās latiņu samazināja līdz 30%, savukārt skolās, kur skolēnu pieteikumu bija mazāk par piedāvājumu, atļāva uzņemt jauniešus arī ar zemāku eksāmena vērtējumu. Aktivizējās tehnikumi, profesionālās un tālmācības vidusskolas.

Cīņa par trūkstošajiem procentiem – lai iegūtu atestātu un varētu iestāties 10. klasē kādā no Rīgas skolām – izvērtās ne pa jokam. Gan pamatskolu, gan vidusskolu beidzēju iesniegto apelāciju skaits grauj visus rekordus. Tie, kas ar saviem iesniegumiem vērsās VISC agrāk, jau sāk saņemt atbildes. Un konstatē, ka laiks pieteikties skolās bezcerīgi nokavēts.