Skolās nav reģistrēts 1881 obligātā izglītības vecuma bērns; 14 tūkstoši dzīvo un mācās ārvalstīs

Šie dati ir aktuāli uz pagājušā gada 31. decembri, ko savā 2022. gada darbības pārskatā publicējis Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD).

Tāpat kā katru gadu, arī 2022. gadā dienests apkopoja un analizēja pašvaldību ievadīto informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) par izglītības iestādēs nereģistrētiem obligātā izglītības vecuma bērniem.

IKVD secinājis, ka datu analīzi apgrūtina gan izglītības iestāžu un pašvaldību dažādā izpratne par VIIS ievadāmajiem piederības izbeigšanas statusiem un apakšstatusiem, gan par bērnu meklēšanas statusiem, informāciju un komentāriem, kas jāievada pašvaldībām. Tāpat datu analīzi apgrūtina tas, ka ģimenes izbrauc no valsts, neinformējot par to izglītības iestādi, valsts iestādes, kaimiņus vai pašvaldību. Līdz ar to daudzos gadījumos pašvaldība sniegusi informāciju, ka ģimene adresē nedzīvo, bet par bērna atrašanās vietu neviens informāciju nevar sniegt.

Veicot izpēti, kvalitātes dienests arī secinājis, ka saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu vairākas pašvaldības līdz 2022. gada beigām vēl nebija noteikušas atbildīgo personu par obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaiti reformētajā pašvaldībā, kā arī līdz galam nav izpratušas pienākumu pēc administratīvi teritoriālās reformas veikt obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaiti jaunajā pašvaldības teritorijā.

No visiem Latvijas skolās nereģistrētajiem bērniem 10 nav mācību sasniegumu vērtējuma vai tas ir nepietiekams (izglītojamie atskaitīti no tālmācības vai neklātienes programmas), 32 atskaitīti no pirmsskolas par izglītības iestādes neapmeklēšanu, viens atrodas bezvēsts prombūtnē, septiņi iebraukuši no citas valsts, astoņi – ilgstoši slimo, 11 ir invaliditāte, četri apmeklē interešu izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības iestādi, 15 bērniem pirmsskolas izglītības apguve noris ģimenē, 21 bērns nekur nav reģistrēts saistībā ar izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju, 20 bērni sāks mācības pamatizglītības posmā nākamajā mācību gadā, bet par 1752 bērniem pašvaldībām vienkārši nav informācijas vai tā nav ievadīta sistēmā.

2022. gada augustā kvalitātes dienests veica ikgadējo datu apkopojumu par ilgstošiem neattaisnotiem kavējumiem 2021. / 2022. mācību gada 1. un 2. semestrī. Datu drošticamība pilnveidota, jo ir informācija, kas VIIS tiek iegūta no skolvadības sistēmām – "E-klase", "Mykoob" un pašu izglītības iestāžu izveidotām skolvadības sistēmām. Šie dati reizi semestrī tiek importēti VIIS. Līdz ar to, analizējot datus par ilgstošiem neattaisnotiem kavējumiem, tiek izmantota informācija gan no skolvadības sistēmām, gan no VIIS funkcionalitātes "Ilgstoši neattaisnoti kavējumi".

Kopumā 2021./2022. mācību gada 1. semestrī mācības ilgstoši kavējuši 6611 izglītojamie, 2. semestrī – 8291.

Datu atšķirības starp VIIS atskaitē "Izglītojamo kavējumu skaits pamata un vidējās vispārējās un profesionālās izglītības programmās" uzskaitītajiem neattaisnotajiem kavējumiem (izglītojamiem, kuri neattaisnoti kavējuši vairāk nekā 20 mācību stundas semestrī) un VIIS funkcionalitātē "Ilgstošo neattaisnoto kavējumu iemesli" ievadītie ilgstošie neattaisnotie kavējumi uzrāda problēmas datu ievadē un uzskaitē. Daudzas vispārējās izglītības iestādes nav ievadījušas informāciju par ilgstošiem neattaisnotiem kavējumiem, to iemesliem un rīcību kavējumu novēršanai, savukārt attiecībā uz profesionālās izglītības iestādēm šīs informācijas ievade, salīdzinot ar iepriekšējiem mācību gadiem, ir uzlabojusies.

Ilgstošo neattaisnoto kavējumu skaitu arī 2021./2022. mācību gadā ietekmējušas Covid-19 pandēmijas dēļ regulāri noteiktās attālinātās mācības.

Visbiežāk izglītības iestāžu minētie neattaisnotu kavējumu iemesli ir mācību motivācijas trūkumus, veselības un ģimenes problēmas.

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās dēļ noteiktajām attālinātajām mācībām izglītības iestādes kā ilgstošu neattaisnotu kavējumu iemeslus nosaukušas arī viedierīču trūkumu attālināto mācību laikā, problēmas ar interneta pieslēgumu vai tehnisko nodrošinājumu attālinātām mācībām, motivācijas trūkumu tieši attālināto mācību laikā.

Vairumā gadījumu izglītības iestādes neattaisnotu kavējumu novēršanai veic pārrunas ar izglītojamo un viņa vecākiem, iesaista atbalsta personālu un pašvaldības sociālo dienestu. Pašvaldību visbiežāk veiktās darbības neattaisnoto kavējumu novēršanai ir izglītojamā ārstēšana no atkarības, sociālā dienesta darbs ar izglītojamā ģimeni, atbalsta personāla iesaiste, starpinstitucionālās sadarbības sanāksmes sasaukšana, bāriņtiesas, kā arī Valsts policijas un pašvaldības policijas iesaiste.