Īpašā svētbrīdī pieminēs grūtniecības un dzemdību laikā mirušos mazulīšus

Uz svētbrīdi aicināti gan vecāki, kuru mirušo bērnu pelni ir Dvēseļu dārzā Torņakalnā, gan ikviens zvaigžņu bērna vecāks, lai pieminētu mūžībā aizgājušos bērniņus ar mierpilnu atgādinājumu par mīlestību un gaismu, ko šie bērni atstājuši un, kas turpina starot no viņu ceļa taipus redzamajam.

Dvēseļu dārzs ir piemiņas vieta grūtniecības vai dzemdību laikā vai drīz pēc dzemdībām mirušajiem bērniem, neatkarīgi no reliģiskās vai kādas citas piederības, – atvērta katram. Dvēseļu dārzs Torņakalnā tika izveidots 2021. gadā, pateicoties brīvprātīgo iniciatīvai un ziedojumiem. Otra šāda līdzīga vieta kopš 2008. gada atrodas Romas katoļu Svētā Alberta baznīcas teritorijā Liepājas ielā 38, Rīgā.

Turpinājumā lasi portāla "Cālis" arhīva rakstus gan par to, kā tika veidots Dvēseļu dārzs, gan arī vecāku stāstus par saviem zvaigžņu bērniņiem.

Lai gan par to nerunā bieži, viena no dzīves skarbajām realitātēm ir tā, ka teju katra ceturtā sieviete savā mūžā pieredzējusi bērniņa zaudējumu – agrīni grūtniecībā (pirmajā trimestrī), grūtniecības vidū, kā arī mazulim piedzimstot nedzīvam. Ik gadu oktobrī visā pasaulē piemin grūtniecības pārtraukšanos vai zīdaiņa zaudējumu īsi pēc piedzimšanas, sievietēm daloties ar saviem pārdzīvojumiem un cerību stāstiem, ka pēc lielās vētras jeb zaudējuma tomēr izdevies tikt pie mazulīša.

Lasīt vairāk

Svētdien, 12. maijā, svinēsim Mātes dienu. Tik daudz mammu saņems mīļas bučas, apskāvienus, apsveikuma kartītes, pašdarinātas dāvaniņas, varēs notraust pa kādai saviļņojuma asarai Mātes dienai veltītos koncertos bērnudārzos un skolās. Bet daļa mammu šādus siltus sveicienus nesaņems, viņas ar savu bērniņu varēs parunāties tikai domās. Viņu bērni uz vecākiem lūkojas no debesu maliņas.

Lasīt vairāk

Mēdz teikt, ka nav nekā sāpīgāka, kā vecākiem zaudēt savu mazuli. Turklāt maldīgs ir uzskats, ka kāda nozīme jāpiešķir, vai mazulis jau bija piedzimis un tad miris, vai tikai vēl mammas puncī un mazā grūtniecības laikā. Ikviena bērna zaudējums ir emocionāls pārdzīvojums vecākiem.

Lasīt vairāk

Torņkalnā, Lutera baznīcas teritorijā plānots izveidot Dvēseļu dārzu, kur ikviens vecāks, brālis, māsa un citi tuvinieki varēs izsāpēt bērniņa zaudējumu. Ar svinīgu pasākumu 2. jūnijā sākta ziedojumu vākšanas kampaņa, lai izveidotu šo piemiņas vietu. Kopumā jāsavāc 120 000 eiro, lai varētu izveidot apļveida vides mākslas objektu sešu metru diametrā, kura viena mala nosēta ar dažāda augstuma tērauda caurulītēm, kuru galos iestrādāti un izgaismoti slīpēti kristāli, atgādinot pieneņu pūkas, kas, palaistas gaisā, pārvēršas par zvaigžņu jumu.

Lasīt vairāk

"Katrs zaudējums nes līdzi ieguvumu un vienīgais, ko varam pazaudēt, tā ir paša dvēsele un tās ilgas, pārējais viss ir pieredze, kura liek augt un mainīties," tā portālam "Cālis" atklāj Evita Maurmane, mamma trim bērniem, kura rudenī gaida vēl vienu stārķa atnestu dāvanu.

Lasīt vairāk

Deviņi laimīgi grūtniecības mēneši, bet...Grētas dzīvība nu ir eņģeļu pārziņā. Diemžēl, tik skumjus brīžus nākas piedzīvot gana daudziem vecākiem, tāda ir statistika. Kāpēc šos stāstus stāstām? Tādēļ, lai vecāki, kuriem nācies pārdzīvot bērniņa zaudēšanu, zinātu, ka viņi nav vienīgie, tādēļ, lai mēs, kuriem bērni ir veseli, zinātu, kā jūtas mūsu darba kolēģi, paziņas, kaimiņi, kuri gaidījuši, bet nesagaidījuši savu brīnumiņu. Šis būs stāsts par Grētu un viņas vecākiem.

Lasīt vairāk

Ikvienam cilvēkam dzīvē ir kādi plāni – piedzīvot laimīgu bērnību, iegūt labu izglītību, veidot veiksmīgu karjeru, radīt ģimeni, laist pasaulē bērnus, uzcelt māju, iestādīt koku, apbraukāt pasauli, vēl un vēl... Kamēr viss norit tā, kā iecerēts, mēs dzīvojam tik dzīvi nost, itin nemaz neaizdomājoties par to, ka patiesībā ikkatru brīdi ar mums, ar mūsu tuvajiem var kaut kas atgadīties. Bet tad, kad šis "kaut kas" notiek, mēs nereti sākam meklēt vainīgos, kuri, pie velna, ir izjaukuši mūsu idillisko dzīves ainiņu. Ko es esmu izdarījis, ka ar mani tas notiek, tā mēs mēdzam pie sevis lādēties, mēģinot saprast, kādēļ mūsu plāniem pārskrējis pāri melnais kaķis.

Lasīt vairāk

Ir cilvēki, kuriem izdodas visu dzīvi nodzīvot tā līgani, bez lieliem satricinājumiem, un par to var tikai priecāties. Bet dažiem tā neizdodas, nav lemts, tā ierakstīts likteņa grāmatā? Domā, kā gribi, bet šādiem cilvēkiem nākas piedzīvot daudz rūgtu brīžu. Tāda ir Annija Ueidžana (Oueijan), kura 29 gadu vecumā ir izgājusi cauri ērkšķu biezoknim. Annija ir zaudējusi divus bērnus, šķīrusies no pirmā vīra un spējusi atkal ieelpot dzīves garšu, pat ne tikai ieelpot, bet izgaršot jau ar citām, daudz spēcīgākām garšas kārpiņām. Viņa pilnīgi negaidīti un necerēti arī atradusi savu mīlestību, ar kuru nu ir precējusies – libānieti Sami Joe.

Lasīt vairāk

Acīmredzamais ir tas, ka Dainai Rozenbergai, kura ar vīru Raivi kopā ir 21 gadu, ir divi dēli – Reinis un Alberts. Neredzamais – ir vēl četras nelielā laikā beigušās grūtniecības un dēliņš, no kura medicīnisku apsvērumu dēļ ģimene atvadījās 22. gaidību nedēļā. Reinis ir dzimis priekšlaikus, un viņa gaidību laikā Dainā ieslēdzās "īsta lauvene". Alberts piedzima iznēsāts. Lai gan pieredze ir ļoti smaga, Daina to stāsta ārkārtīgi gaiši.

Lasīt vairāk

"Ja vēl pirms gada kāds man, kārtīgai kristietei, teiktu, ka man būs aborts, es lepni sistu pie krūts un atgaiņātos no šī briesmīgā vārda. Bet ir vēl tāda lieta, kā medicīniskas indikācijas," stāsta "Delfi" lasītāja Jūlija. Viņas diagnoze bija "apstājusies grūtniecības attīstība", un dažus mēnešus pēc notikušā viņa vēlas dalīties savā stāstā, uzsverot tā galveno ideju – sevi vainot nedrīkst, ir jādzīvo tālāk. Turpinājumā – Jūlijas stāsts.

Lasīt vairāk