Pēc Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm pasaulē aptuveni viens miljards bērnu (2–17 gadu vecumā) pēdējā gada laikā ir pieredzējuši fizisku, seksuālu vai emocionālu vardarbību vai arī tikuši pamesti novārtā. Bērnībā piedzīvotā vardarbība ietekmē bērna veselību un labsajūtu visā dzīves laikā. Cilvēkiem, kuri bērnībā ir pieredzējuši vardarbību, arī turpmākajā dzīvē ir augstāks risks kļūt par vardarbības upuriem vai arī pašiem kļūt par varmākām, tādējādi bērnības vardarbības pieredzi nododot nākamām paaudzēm, minēts statistisko datu krājuma "Bērni Latvijā 2023" nodaļā "Bērni un sabiedrībā nevēlamas parādības".
Latvijā vairāk nekā trešdaļa 18 līdz 74 gadu vecuma iedzīvotāju norādīja, ka bērnībā ir saskārušies ar vardarbību. 2021. gadā 37,4 procenti Latvijas iedzīvotāju apgalvoja, ka bērnībā ir pieredzējuši pret sevi vērstu fizisku vai emocionālu vardarbību no tēva vai mātes, un 36,3 procenti – novērojuši vardarbību vecāku starpā un to netieši izjutuši pret sevi. Vardarbību no tēva puses visbiežāk pret sevi izjuta vīrieši.
2021. gadā 26,7 procenti vīriešu apgalvoja, ka bērnībā no tēva kaut reizi izjuta fizisku vardarbību, savukārt starp sievietēm šis īpatsvars bija ievērojami mazāks – 13,4 procenti. Tēva emocionālā vardarbība pret vīriešiem un sievietēm izpaudās līdzīgāk, jo bērnībā emocionālo vardarbību no tēva izjuta 26,9 procenti vīriešu un 20,5 procenti sieviešu. Savukārt atbildes par bērnībā pieredzēto vardarbību no mātes starp abiem dzimumiem būtiski neatšķīrās.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem 2022. gada beigās 8548 personas bija izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, no tām 349 personas jeb 4,1 procents bija nepilngadīgie. Salīdzinot ar 2010. gadu, nepilngadīgo noziedznieku skaits ir samazinājies uz pusi. 2022. gadā nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu vidū visizplatītākās bija zādzības – 108 gadījumi. Tas ir nedaudz mazāk nekā 2021. gadā, kad tika reģistrētas 110 bērnu veiktas zādzības.
Kopš 2010. gada par 47,3 procentiem ir samazinājies pret nepilngadīgajiem veikto noziedzīgo nodarījumu skaits – no 921 gadījuma 2010. gadā līdz 485 gadījumiem 2022. gadā. Tomēr ir audzis
noziedzīgo nodarījumu skaits, kas saistīti ar seksuālo vardarbību pret nepilngadīgajiem. 2010. gadā tika reģistrēti 19 vardarbīgas dzimumtieksmes apmierināšanas gadījumi un 10 gadījumi, kas saistīti
ar dzimumsakariem ar personu, kas nav sasniegusi 16 gadu vecumu, turpretī 2021. gadā tika reģistrēti attiecīgi 94 un 27 gadījumi.
Saskaņā ar Tiesu administrācijas datiem 2022. gada beigās bija notiesātas 178 nepilngadīgas personas, kas ir par 76,3 procentiem mazāk nekā 2010. gadā. Turklāt nepilngadīgo personu īpatsvars visu notiesāto personu vidū samazinājās no 7,8 procentiem 2010. gadā līdz 3,5 procentiem 2022. gadā. Saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes datiem turpina samazināties arī ieslodzīto nepilngadīgo skaits – no 88 ieslodzītajiem nepilngadīgajiem 2010. gadā (veidojot 1,3 procentus no ieslodzīto kopskaita) līdz 23 ieslodzītajiem nepilngadīgajiem 2022. gadā (veidojot 0,7 procentus no ieslodzīto kopskaita).
Kopš 2010. gada ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits ir samazinājies par 48,2 procentiem – no 218 bojā gājušajiem 2010. gadā līdz 113 bojā gājušajiem 2022. gadā. 2010. gadā ceļu satiksmes negadījumos gāja bojā 12 bērni, 2020. gadā – astoņi bērni, 2022. gadā – pieci.
Ceļu satiksmes negadījumos 2022. gadā tika ievainoti 615 bērni (par 28 bērniem vairāk nekā iepriekšējā gadā), no tiem 171 bija gājējs, 253 – transportlīdzekļa pasažieri, 171 – velosipēda vai mopēda vadītājs un 19 – citu transportlīdzekļu vadītāji.
Statistisko datu krājumā "Bērni Latvijā" apkopota informācija par bērnu dzimstību, mirstību, vecumsastāvu, veselības stāvokli, vardarbību pret bērniem, sociālo aizsardzību, izglītošanu, informācijas tehnoloģiju lietošanu, tūrismu un mobilitāti.
Izdevumā publicēti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nacionālā veselības dienesta, Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tiesu administrācijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, "Eurostat" un citu institūciju dati.
Krājumā iekļauti dati no ikgadējām CSP iedzīvotāju aptaujām par ienākumiem un dzīves apstākļiem, darbaspēku, IKT lietošanu, atpūtas un darījumu braucieniem. Tāpat krājumā ir iekļauti 2017. un 2021. gada CSP aptaujas dati par Latvijas iedzīvotāju mobilitāti, kā arī 2021. gada starppersonu un ar dzimumu saistītas vardarbības apsekojuma dati.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
