Varētu šķist, ka pasaules slavenās latviešu operdziedātājas Marinas Rebekas ceļš, lai nonāktu uz iespaidīgākajām skatuvēm, ir nācis viegli, taču tā viss nav. Arī viņas izaugsmē bijuši brīži, kad durvis acu priekšā aizvērušās. "Radio SWH" raidījumā "Ar dziesmu par dzīvi" Rebeka dalās savā stāstā, atzīstot, ka jau bērnībā vēlējusies kļūt par operdziedātāju, un kā vēlāk ar neskaitāmiem izaicinājumiem viņa sapni arī piepildījusi.
Bērnībā Rebeka dziedājusi korī, piedalījusies arī Dziesmu un deju svētkos, tomēr lielāko iespaidu viņai atstājusi skatīšanās, kā trīs tenori, īpaši operdziedātājs Lučāno Pavaroti, uzstājās pēc futbola spēles. "Mani tas kaut kā ļoti iespaidoja, un es teicu: "Es arī gribu operdziedāšanu."," raidījuma vadītājam Jānim Šipkēvicam stāsta operdziedātāja. Uz šo vēlmi ģimene gan atsaukusies jautājoši, jo Rebekai tad bijis vien 13 gadu.
Draudzenes pavadīta, Rebeka iestājusies mūzikas skolā "Rīdze" ar mērķi vēlāk studēt Mūzikas akadēmijā. "Katru sestdienu un svētdienu (devos – red.) pie Ingas Kalnas mammas uz mājām, lai saprastu, kas ir solfedžo, jo vienkārši nebija nekādas sajēgas," viņa atminas. Vēlāk, baiļu pavadīta, devusies uz Mūzikas akadēmiju. "Es tur izgāju un droši vien baigi skaļi dziedāju. Toreiz Lustes kungs teica: "Ziniet, labāk pat nestājaties, nav ko jums tur iet." Paldies dievam, Lustes kungs, liels paldies! Jo īstenībā tas bija tāds spēriens man, lai es aizietu uz Mediņiem (Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola – red.)."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
