Ar sievietes (sauksim viņu par Renāti) atļauju pārpublicējam viņas pieredzi saīsinātā veidā. Autore vēlējās palikt anonīma:
"Vakar pēc darba iebraucu tuvējā lielveikalā. Iepērkoties satiku divas labas paziņas un no veikala izspurdzu ne tikai ar iepirkumu maisu, bet arī ļoti labu omu. Tuvojoties auto, nobrīnījos, ko tā cita mašīna pustukšā stāvvietā nostājusies tik tuvu manai. Iemetu maisiņus blakussēdētāja beņķī, apgāju auto, vēl pie sevis nodomāju: "Cik jocīgs čalis, stāv tik tuvu un vēl logs vaļā." Un tad es ieraudzīju un sapratu reizē – viņš "dročī". Ar divām domām galvā – "Neskaties!" un "Kaut nu viņš nebeigtu!"– mudīgi ielēcu mašīnā, trīcošu roku iedarbināju. Uz sekundi saskatījos ar čali blakus auto – viņš uzsmaidīja un piemiedza ar aci. Gandrīz "nometot" sajūgu, tinos prom.
Vēlāk, draudzenei balss ziņā stāstot notikušo, nedaudz histēriski smējos un uztvēru visu kā kuriozu. Šorīt sapratu, ka tas nav OK un es nejūtos labi. Jā, būtībā nekas tāds nav noticis. Nejauši esmu redzējusi svešu locekli. Arī pati darbība taču nav nekāds elles ļaunums, bet no kaut kā šajā situācijā man nāk iekšējs vēmiens.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
