"Katrs saules apdegums vienalga kādā vecumā palielina risku saslimt ar ādas vēzi. Taču līdz 18 gadu vecumam šis risks pieaug krasi, un, jo biežāk bērns apdeg saulē, jo lielāks ir risks, ka nākotnē viņš var saslimt ar ādas vēzi," brīdina Ņujorkas Universitātes medicīnas centra dermatologs Derels Rigels. Viņš norāda, ka viens no iemesliem ir tas, ka saules kaitīgā ietekme uzkrājas. Vienkārši izsakoties, jo agrāk saule izraisījusi ādas bojājumu (tas var notikt, gan apdegot, gan vienkārši nosauļojoties), jo lielāka iespēja, ka jūsu bērnam radīsies šūnu bojājumi un vēlāk - ādas vēzis.
Taču tas nav vienīgais iemesls, kādēļ bērni jāsargā no saules.
Tā kā bērna imūnsistēma nav pilnībā attīstīta, viņu organismam trūkst tāda bioķīmiskā aizsardzības mehānisma, kas pieaugušam organismam palīdz atveseļot saules bojātās šūnas, novēršot iespēju attīstīties ādas vēzim.
"Laika gaitā šīs bērnībā bojātās šūnas var izveidoties par ādas vēzi," saka Rigels.
Šogad Hārvardas Dana-Fabera Vēža institūtā Bostonā tika veikts pētījums, kas vēl precīzāk identificē risku, kam pakļauta bērna āda.
Pēc Hārvardas Medicīnas skolas dermatoloģes Lindas Činas teiktā, risks varētu būt saistīts ar nesen atklāto tā dēvēto Rb taku - bioķīmisko signālu sēriju, kas reaģē uz ādas šūnas bojājumu, nekavējoties bloķējot šūnai vairošanās iespējas.
"Tādējādi Rb taka var palīdzēt apturēt audzēju veidošanos," viņa saka, tomēr brīdina - jo biežāk cilvēks uzturas saulē, sevišķi bērnībā, jo lielāka iespēja, ka Rb taka tiks bojāta un nespēs reaģēt, kad ādas šūnas būs briesmās.
Čina norāda, ka "saules stari nomāc iekšējo aizsardzību, ļaujot veidoties melanomai".
Amerikas Dermatoloģijas akadēmija apstiprinājusi, ka gandrīz divas trešdaļas melanomu ir saistītas ar saules iedarbību, un līdz 80 procenti šīs iedarbības radusies bērnībā.
Viens no veidiem, kā pasargāt bērnus no saules kaitīgās iedarbības, ir raudzīties, lai viņi lieto aizsargkrēmu ar vismaz 15.numura saules aizsardzības faktoru. Tāpat jāpārliecinās, ka viņi pareizi lieto šo krēmu, proti - ierīvē to visās saulei atsegtajās ķermeņa vietās vismaz pusstundu pirms došanās saulē, uzsver Nasavas Universitātes medicīnas centra Ņujorkā dermatologs Teds Dalijs, piebilstot, ka dažkārt dermatologi iesaka izmantot krēmu ar aizsardzības faktoru numur 30, jo cilvēki parasti lieto mazāk krēma, nekā būtu nepieciešams.
Jāatceras, ka pēc peldēšanās vai aktivitātēm, kuru laikā krēms var noiet ar sviedriem, bērnam atkal jāieziežas ar aizsargkrēmu.
Kamēr bērns vēl ir mazs, parasti, dodoties ārā, blakus ir vismaz viens no vecākiem vai arī cits pieaugušais, taču, bērnam paaugoties, situācija mainās. Atstāts savā vaļā, piemēram sporta pasākumos vai nometnē, bērns ļoti viegli aizmirst, ka jālieto aizsargkrēms. Risinājums ir šāds: jau no paša sākuma māci bērnam, kādēļ šāds aizsargkrēms ir nepieciešams.
Lai gan krēms krietni palīdzēs aizsargāt jūsu bērna ādu, šī aizsardzība nav simtprocentīga, tādēļ Rigels aicina vecākus gādāt, lai bērns, uzturoties saulē (sevišķi pludmalē) valkātu cepuri, saules brilles un T-krekliņu. Nevajadzētu aizmirst, ka saules apdegumu var gūt arī, atrodoties saulessarga paēnā.
Uzmaniet, vai jūsu bērna ādas krāsa nesāk mainīties.
"Var paiet līdz 12 stundām, kamēr saules apdegums kļūst acīmredzams, tādēļ bērns, kurš pēcpusdienā ir nedaudz rozā, no rīta var pamosties sarkans," stāsta Rigels, iesakot regulāri apskatīties, vai saulē esošajam bērnam nav sākusi mainīties ādas krāsa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!